šņabis pienaglo taureņus
turot dvēseli rokās
viņš dejo
uz tilta margām
mirdz rīta sudrabs
pēdas ieskavojot
gaišais tēls
zaglīgā mēle
strauji izkļūt no sevis
no ārprāta līdz sajēgai
un tūlīt pat tev liek
klusuma dievs
23.00
apklust
atgriezties
palikties
satikties
līdz rītam nav vārdu
nav klavieres
nav lietus uz palodzes
nav varbūtības
apdullusī
nākotne
triecās spuldzītē
ekonomiski
progresīvi

http://geocities.com/sonnettecolley/crystal-sonnette-butterfly.MP3