I promise
Skaistais nekad nav mūžīgs. Tāpat kā puķes, kas novīst. Tāpat kā saule, kas vakaros pazūd. Tāpat kā putni, kuriem aplūzt spārni... Un tomēr... Pēc kāda laika puķes atkal uzplaukst, saule nākamajā rītā atkal parādās, un putni atkal lido.
Es ticu, ka mēs atkal dzersim tēju pie jūras ietinušās segā. Es ticu, ka mēs iesim uz zoloģisko dārzu, skatīties dzīvnieciņus un sēdēt uz soliņa. Es ticu, ka mēs aizbrauksim kaut kur tālu prom no visiem, kur būsim tikai mēs. Es ticu, ka Viņa ir tā, kas man mūžīgi liks uzlidot gaisā un atkal nolaisties lejā. Es ticu, ka mēs atkal skatīsimies viena otrai acīs un klusēsim. Jo klusums izteiks to, ko neizteiks vārdi. Un es gaidīšu mēnešiem, gadiem... Es zinu, ka Viņa arī... Jo mēs ticam, ceram un mīlam...