If mum doesn't know
Kādu laiku atpakaļ lasīju gay.lv diskusiju - "kā, lai pasaka mammai, ka esmu lesbiete?"
Man tā nav problēma, jo tētis zin, mamma itkā arī zin. Itkā, jo es nekad tieši neesmu teikusi - esmu lesbiete vai biseksuāla. Viņa vienārši redzēja, kāda es biju,kad man bija kāda draudzene. Pagājušo gad es gan ateicu mammai, ka lūk, tā ir mana draudzene Līga.

- Ja tu tā jūties labāk un laimīga, tad dari, kā gribi. - mamma man teica, kad izstāstīju par Līgu.

Tagad es vairs negribu teikt neko nevienam. Kaut arī tētis tāpat saprata, ka man kaut kas nav kārtībā.

- Meitenei vienmēr gribēsies pi**i, tāpēc Viņai tas ir tikai eksperiments - tā viņš man teica.

Bet es negribēju strīdēties, jo spēka vienkārši vairs nebija.
Es vairs negribu neko stāstīt viņiem. Es labāk visu pateikšu tad, kad būšu par visu pārliecināta, kad būs stabilitāte. Kāda jēga teikt katru gadu par kādu citu?! Tad viņi tiešām domās, ka tas ir nenopietni. Bet es gribu, lai viņi zin, ka tas viss ir tiešām nopietni, ka tas nav tikai, lai izmēģinātu.

Esmu aizdomājusies par to, kas vieglāk tomēr vecākiem to visu uztvert, kad Tev ir kāds jau blakus. Jo vienkārši pateikt "Mammu, tēti, es esmu lesbiete/biseksuāla!", tad, manuprāt, vecāki cerēs, ka tas pāries u.tt. Bet, ja vecāki jau ir iepazinušies ar meitas draudzeni, tad viņiem būs vieglā to visu pieņemt, jo redzēs, ka tas ir nopietni un redzēs, ka tā nav kaut kāda izvirtība. Un, ja ne no paša sākuma, tad ar laiku jau nu nteikti pieradīs, jo zinās, ar ko meita ir kopā un zinās, ka šī meitene ir tāds pats cilvēks, kā visi pārējie...