Garastāvoklis:	crappy
Mūzika:	God is an Astronaut forever lost

Skumjas un bēdas jau no paša rīta. Un es pat īsti nezinu kāpēc. Tāpēc, ka es vairs neesmu tas vienīgais vai tāpēc, ka viss liekas tik bezcerīgs. Vēl vakar domāju, ka viss jau sāk nokārtoties, viss sāk pats sakārtoties pa plauktiņiem, laikam esmu pārāk naiva. Mani nevajag žēlot, man nevajag, lai saka, ka viss būs labi. Man vajag, lai viss vienreiz kļūst skaidrs un konkrēts, lai arī kas tas arī nebūtu.
Esmu pazudis domās. Ne savās.


Es vai nu dzīvošu mūžīgi vai nu tikai līdz pirmajām grumbām uz sejas.