Garastāvoklis: | savādi |
Mūzika: | Metric |
Living
Neko pāris dienas nerakstīju, jo... Reiz es domāju, ka es nošautos, ja man pēkšņi nebūtu mana datora un lūk! Mani apzaga dzīvoklī, kurā es dzīvoju aptuveni 3 nedēļas. Un, sasodīts, kāpēc tas notika tieši ar mani, nevis ar kādu citu no dzīvokļa?! Kur tam "cilvēkam" tik liela drosme ienķat svešā dzīvoklī, kad citās istabās kāds ir?! Un kā viņš zināja, ka manis tieši tajā momentā nav istabā? Kā viņš zināja, ka pēkšņi kāds nevarētu iziet no istabas? Un, bļā, man nozagtas tieši tās mantas, kas manā sasodītajā dzīvē ieņem tik svarīgu lomu - dators, ģitāra, lādētāji un manas burvīgās Escada smaržas. Un man ir liels prieks, tiešām liles prieks, ka man ir tik burvīga mamma, kas jau nākamajā dienā saka, ka nopirk man jaunu datoru. Pozitīvais šajā visā ir tikai tas, ka tam cilvēkam, kam tagad būs mans kompis, nebūs diezko laimīgs dēļ dažu defektu, un tas, ka mtagad vismaz būs iemesls iegādāties labāku.
Un prieks, ka ir vienmēr kāds, kas nepamet un atbalsta. Un es to novērtēju.
P.S. Es vairs nejūtos droši šajā ūķī. Gribu prom no tā uz vietu, kur nekad nekas nenoiet greizi.