Lidojums
Vakar man bija viena no grūtākajā diena. Es vēl nekad ārpus LV nelidoju alone. Stress bija sakāpis pašā augšā.
Ieejot lidostā, es nesēju orientēties. Tik daudz cilvēku un nespēju saprast - nu un kur man tagad iet? Kaut kā tiku skaidrībā. Izgāju pārbaudi un sēdēju uzgaidāmajā telpā, gaidīju, kad iedegsies lielajā monitorā - East Midlans 11:30 check in. Kaut kādas nesaprotamas rindas jau sāka veidoties.
Es sēdēju un pētīju katru cilvēku. Katrs bija citā krāsā un runāja citā valodā. Tad es beidzot pamanīju iedegamies ekrānā East Midlans un tur jau bija izveidojusies tāda pamatīgi gara rinda. Un tā somā. Uhh.. 8,5kg. Es būdams tāds maziņš, soma likās tik sasodīti smaga! Es jau iedomājos, ka būs jālūdz palīdzība, lai man to somu uzliek lidmašīnas somu nodalījumā, kas atrodas virs galvas.
Kad pienāca mana kārta, man pārplēsa uz pusēm manu lapiņu, ko izprintēju internetā (likās dīvaini,ka biļeti pat nevajadzēja). Likās dīvaini, ka mēs braucām ar autobusu līdz lidmašīnai. Un tur jau viņa bija - Raynair lidmašīnīte. Stāvās kāpnes manai galvai lika nedaudz pareibt. Es izvēlējos sēdēt lidmašīnai pa vidu. Uhh, un tad bija tā soma. Bet likās, ka somas nodalījums nemaz nav tik augstu, nedaudz augstāk par manu galvu. Kaut kā uzcēlu un iemetu tur tā dziļāk. Jūs Pat nevarat iedomāties, kā jutās manas iekšas, jo īpaši - zarnas. Likās, ka tulīt viņas vai nu salpīsīs vai nu kļuva uz pusi garākas.
Apsēdos pie loga, kur varēja redzēt spārnu. Vēlāk man blakus apsēdās divi angļi. Tas, kurš bija man tuvāk (ap gadiem 26) pirms izlidošanas ļoti bija satraucies.

- I'm a little bit nervous - viņš man teica.

Es tikai pasmaidīju.
Tad, kad lidmašīna uzņēma ātrumu... uhhh!!! Kas tās bija par sajūtām. Viss stress un bailes momentāli pārgāja un parādījās smaids. Un, kad pacēlās... Tās ir neaprakstāmas sajūtas. Puisi blakus visu laiku trīcēja, ka slkās tik smieklīgi.
Vēlāk mēs lidojām ļoti vienmērīgi. Anglis sāka staigāt apkārt.
Jocīgi likās, ka lidmašīnā pārdeva smaržas ar brendiem (Dior, Lacoste u.c.) un anglis (laikam savai draudzenei) nopirka 4 Dior lūpu krāsiņas, kas aptuveni maksāja 60$.
Nolaidāmies pēc 2H un 50min. Pēc nolaišanās visi aplaudēja, kas arī likās jocīgi, bet forši.
Tad man nācās kādas 40 min gaidīt, kad mamma atbrauks pakaļ. Viņa bija atbraukusi kopā ar diviem onkām ( ~33 un ~50 gadi). Tas jaunākais man visu ceļ teica: "Nu neizskaties tu pēc 20 gadīgas. Nu tik jauna! Kā Tev tas izdodas. Precēsi mani?"
Tas likās tik smieklīgi un tajā pašā laikā kaitinoši, jo man tomēr nesaka pirmo reizi, ka es neizskatos uz saviem gadiem.
Un nu mēs bijām klāt. Man uzreiz pieslēdza internetu, kas bija baigi forši. Mammas istaba is so big and.. so pink. Nu viņa man ir tāda - Barby girl.
Tā lūk! Šobrīd mēģinu saņemties noiet lejā uztaisīt sev kaut ko ēdamu. Negribas uzskriet kādam citam mājas iemītniekam. Novēliet man veiksmi šo mēnesi nodzīvot priekos, kā saka!