reiz latvijā dzīvoja aleksandrs papitašvillī, maza auguma brūnīgsnējs cilvēciņš ar melniem, sprogainiem matiem un pretīgu dzimumzīmi deguna pašā galā. visādi citādi, ja neņem vērā šo nolādēto dzimumzīmi, viņš bija pat ļoti neuzkrītošs, netīrīgs un nesekmīgs cilvēciņš. mūžīgais mazulis, varētu pat teikt. neviens viņu nekad nebija redzējis citādi, kā vien iespīlējušos vecā, līdz spīdumam nospeķotā padomjlaiku skolēnu uzvalciņā, kas, turklāt, bija divus izmērus viņam par mazu, nu tādā - ar divām šķērsām izvietotām elipsveida orbītām un kvalitātes zīmi uz pleca.

papitašvillī bija arī homoseksuāls, tāpēc, publiskajās atejās čurādams, vienmēr cēlās uz pirkstgaliem, lasīja uz sienām sarakstītās rupjības un no tām uzbudinājās tik ļoti, ka nočurāja sienu pat acu augstumā. viņam patika labi noauguši, skaisti vīrieši. šajā sakarā viņš regulāri iekūlās dažnedažādās nepatikšanās.

pēdējās latvijā piedzīvotās nepatikšanas sākās kādā mierīgā vasaras vakarā, kad aleksandrs papitašvillī, kuru, kā zināms, vienmēr, vilka uz dēkām, iegāja vecrīgas kafejnīcā veldze, apsēdās pie stoikas, pasūtīja skrūvi un paskatījies apkārt ieraudzīja kafejnīcas dziļumos trīs vīriešus, īstus skaistuļus, tieši viņa gaumē. trīs vīrieši, savukārt, ieraudzīja papitašvillī un viņa pavedinošo skatienu, paši sajutās ieraudzīti, bez liekas kavēšanas nāca tik klāt un uzņēma ar viņu kontaktu. pēc iepazīšanās vīrieši kopā iedzēra, izgāja kopā uzsmēķēt, atgriezās un iedzēra vēl. situācija izskatījās cerīga, skaistā trijotne izskatījās pēc gejiem, papitašvillī kļuva koķets un sāka jau domāt, kuru no trijiem ņemt, bet tad notika neparedzētais - mazajam cilvēciņam visizšķirīgākajā brīdī pārtrūka filma. varbūt viņš zaudēja samaņu, varbūt nezaudēja un darbojās autopilotā, bet sanāca tā, ka pie apziņas papitašvillī nāca tikai taksometrā uz aizmugurējā krēsla. turpat atradās arī visi trīs skaistuļi no bāra, kuri, cik varēja saprast, viņu uz kaut kurieni veda. to nofiksējis papitašvillī atkal, iespējams, aiz laimes, atslēdzās.

kad papitašvillī atguvās no nemaņas otrreiz, viņš jau kaut kādā svešā dzīvoklī izģērbts pilnīgi pliks un, pacelts virs gultas ķepurojās viena veldzītē satiktā skaistuļa rokās. skaistulis, tāpat kā papitašvillī, bija pliks un tiešām skaists, tikai šoreiz agresīvs un baiss. papitašvillī saprata, ka iekūlies briesmās. zem viņa gultā, dibenus kopā sastūmuši, uz muguras jau gulēja divi pārējie skaistuļi, arī pliki. viņu stingri stāvošie dzimumlocekļi, kopā saspiesti un ievilkti vienā kondomā, bija nomērķēti tieši uz papitašvillī mazo, rožaino ānusiņu. viņš tika laists aizvien zemāk. visi trīs skaistuļi ekstāzē elsoja. papitašvillī saprata, kas tūlīt sekos, sāka spirināties vēl aktīvāk un kliegt, ka nevajag, tāpēc skaistulis, kas viņu turēja, strauji parāva papitašvillī uz augšu, mazulis atsitās ar galvu pret lustru un atkal pazaudēja samaņu.

trešoreiz papitašvillī atguvās jau sēžot pie galda. joprojām pliks. nežēlīgi sāpēja pumpuriņš, bet uz grīdas, blakus galdam, mētājās asiņains kondoms. skaistuļi gan bija apģērbušies, cilāja pudeles un runāja tik briesmīgas lietas, ka papitašvillī apziņa atteicās tās uztvert un atcerēties. kad viņš izrādīja vēlēšanos apģērbties, saņēma atteikumu un sitienu pa seju. vairs viņš šādu vēlēšanos izteikt neuzdrošinājās. viņam pagrūda priekšā ar šņabi līdz malām pielietu glāzi, lai dzerot. kad papitašvillī atteicās dzert, skaistulis, kas viņu iepriekšējā sērijā bija turējis rokās, pielēca no galda, atkal sagrāba mazuli savās varenajās ķetnās un aizstiepa uz vannas istabu, kur sāka slīcināt ar ūdeni piepildītā vannā un draudēja, ka noslīcinās pavisam, ja viņš vēlreiz izrādīs kaut mazāko nepaklausību. papitašvillī atkal zaudēja samaņu.

ceturtoreiz samaņa atgriezās jau tumsā. svešajā dzīvoklī valdīja klusums. papitašvillī pliks un ar kaut ko lipīgu notriepts gulēja uz dīvāna. viņam uz krūtīm atradās viena skaistuļa roka ar sātanistu sveicienā savilktiem pirkstiem - rādītājs un mazais pirkstiņš gaisā, vidējie divi un īkšķis pievilkti pie plaukstas. papitašvillī acis lēnītēm pierada pie tumsas un viņš ieraudzīja, ka istabā valda īsta postaža. visi trīs skaistuļi, atkal pilnīgi pliki, dažādās pozās sakrituši gulēja turpat blakus, alkoholizētā, ciešā miegā. aiz loga mirdzēja nepazīstama mikrorajona ugunis. papitašvillī uzmanīgi atbrīvojās no sātaniskā apskāviena un sāka meklēt savas drēbes. viņa nospeķotais uzvalciņš bija kaut kur noslēpts. uzvilcis kaut kādu tumsā sagrābstītu svešu t-kreklu un uzstūķējis kājās turpat atrastas svešas, divreizparplatu trenūzenes, papitašvillī aizrāpoja līdz ārdurvīm. tās izrādījās ciet, taču atslēga par laimi aizmirsta karājās slēdzenē. viņš joprojām uzmanīgi un pēc iespējas klusi durvis atslēdza un izlavījās ārā. piedzīvojuma briesmīgākā daļa nu bija beigusies, - papitašvillī, jāteniski uzsēdies augstceltes kāpņu lenterim, slidinājās lejup - tur apakšā viņu beidzot gaidīja gandrīz neticamā brīvība.

par to, kā papitašvillī nokļuva mājās, vēsture klusē.

nākamajā dienā, atguvies no vakardienas pārdzīvojumiem, visu notikušo pārdomājis un draudzenes benitas judenkovas telefoniski pamudināts, papitašvillī devās uz policiju, kur brīnumainā kārtā atcerējās gan īsto mikrorajonu, gan ielu, gan namu, nosūdzēja trīs skaistos varmākas un pavisam drīz tie tika atrasti, saņemti ciet, atpazīti, apsūdzēti grupveida izvarošanā un uz izmeklēšanas laiku iesēdināti policijas pagrabā. par lietiskajiem pierādījumiem kalpoja papitašvillī nospeķotais uzvalciņš, kuru atrada skaistuļu dzīvoklī uzmestu uz skapjaugšas, un asiņaini kakainais prezervatīvs, kuru atrada turpat uz grīdas.

aiznākamajā dienā, kad cietušais liecību sniegšanai, ar fekāliju analīžu kārbiņu kabatā, atkārtoti ieradās policijā, izmeklētājs viņam pačukstēja, ka viens no apsūdzētajiem grib ar viņu parunāt. papitašvillī apjuka un apjukumā piekrita šim piedāvājumam. ko un kā viņi tur runāja nav svarīgi. svarīgi ir tas, ka sarunas beigās apsūdzētais, ar noteikumu, ka visas apsūdzības tiks atsauktas, piedāvāja cietušajam ārkārtīgi dārgu un smagu zelta rokaspulksteni, bet papitašvillī, kuram tieši tajā brīdī šausmīgi bija vajadzīga nauda, jo viņš gribēja braukt uz ameriku ciemos pie savas tantes, šo dāvanu pieņēma un savu iesniegumu pret trīs varmākām atsauca. trīs skaistuļi tajā pašā dienā no aresta tika atbrīvoti.

aizaiznākamajā dienā papitašvillī ar naudas pilnām kabatām ieradās pie draudzenes benitas judenkovas un, viss trīcēdams un drebēdams no bailēm, lūdza naktsmājas. uz nedēļu tikai, līdz lidmašīnai. trijotne esot kaut kā izskaitļojusi viņa dzīvesvietu un tagad viņu vajājot. gribot izrēķināties un atņemt šo pašu iedoto pulksteņnaudu.

nedēļu nodzīvojis pie judenkovas, papitašvillī pa kluso piezvanīja savam draugam mācītājam jurim rubenim, tas nekavējoties atsaucās palīgāsaucienam, atbrauca mazulim pakaļ, iesēdināja viņu savā mašīnā ar tumšiem stikliem un žēlsirdīgi aiztransportēja līdz lidostai, kur papitšvillī ierāpās lidmašīnā, fiksi aizlidoja uz ameriku pie savas tantes un latvijā kopš tā laika vairs nav redzēts. benita judenkova, kura ar dēkaini uztur regulārus sakarus, gan zin stāstīt, ka arī amerikā viņam ejot tieši tāpat kā latvijā, tie paši baisie piedzīvojumi ar vīriešiem, pārsvarā melnajiem, - regulāri pie dzērieniem piebirdinātas miegazāles, izlaupīti dzīvokļi, nozagtas rokassomiņas un izdauzīti zobi. aleksandra papitašvillī dzīve ir nelabojama.