nu vot, tagad man izrakstīja koaksilu. tas pret to lekšanu ārā pa logu. nez kāds ta būs, cerams nepārvērtīšos par sēni. bet ar aknām esot tīri labi, smagā artilērija neesot vajadzīga, tpu tpu tpu, viņi vēl pētīšot jaunās analīzes, ko šodien atkal nodevu, un tad tikai, atkarībā no rezultātiem, kaut kādus aknu medikamentus mēģināšot. forša tomēr tā daktere ķūse, nomierināja mani, stāstīja, ka esot visas savas ārasta prakses laikā redzējusi tikai pāris gadījumus ar tik labiem punkcijas rezultātiem un vēl pavēstīja, ka viņai zināmi arī gadījumi, kad cilvēks pats sevī bez zālēm šo kaiti uzvar.
biju pa ceļam ieskrējis arī pie gļeba, kas atkal ielikts infekšos, viņš rādīja man savu sagraizīto rumpi, krūtis un sānu, izskatījās kā riktīgs vorhols tājā bildē ar sagraizīto vēderu. teicu viņam, ka esmu dzirdējis, ka vecenēm tādas rētas patīk, un viņam patika šis mans teksts. kad gāju prom, lūdza, lai es vairs nesaucot viņu dažādu dzīvnieku vārdos (utjonok, kotjik, ha ha ha, nākošreiz speciāli tā nosaukšu), bet kaut kādā internetnikneimā, kuru momentā aizmirsu, bet, kad viņš uz atvadām iedeva man roku, teicu, ka viņam skaistas tās rokas un ir jau arī - baltas, tīras, ar trausliem gariem pirkstiem, jutekliskas, tādas, kuras bail ievainot.