Es nezinu...
Ar visu mierīgo runāšanu man līdzīgi kā Tev.
Mēģinu “sarunāt”, definēt, vienoties, ka katram savi pienākumi, savas lomas ģimenē - man iet uz darbu un taisīt ēst, bērnam mazgāt rokas. Kādu laiku strādā, tad visi visu ir aizmirsuši, un tad atkal viss no sākuma, jābļauj un jāatkārto, ka jāmazgā rokas.
Lai gan varbūt tas arī nav trakākais par ko uztraukties, lai jau tā bērnība brīvāka, ar gadiem tāpat sapratīs, ka mazgāt rokas un sakārtot mantas/istabu ir viņu pašu labā. Arī dzīvnieku pasaulē mazuļi ir ļoti nevaldāmi, un mēs tie paši dzīvnieki vien esam.
Jo, galu galā, kam tās nomazgātās rokas, sakārtotās mantas šobrīd ir svarīgas - Tev vai bērnam? Nav jau spēles ar uguni, nekas ļoti slikts nevar notikt. Tā kā viņiem tas nav svarīgi, tas arī tiek aizmirsts, lūgums paliek “nedzirdēts”. Lūk, kad konču piedāvāju, tad gan uzreiz dzird un nav jāatkārto, jo tas viņiem gan ir svarīgi :)