es tev gulēju blakus tajā pēdējā vakarā kad tikāmies.
es raudāju un nepārtraukti tev teicu - piedod, piedod, piedod mans mīļais
mans mīļais Kristap, piedod man

pirmo reizi mūžā sāp tik ļoti šis neaptveramais zaudējums, ka es tiešām vēlos,
lai nekad tevi nebūtu satikusi, lai šis nekad nebūtu noticis.
ja tu spētu iedomāties, kas šobrīd notiek ar manu ķermeni, kā tas sāp, tad tu tiešām arī vēlētos, lai nekad nebūu saticis mani. vismaz es nevienam nenovēlu tādas sāpēs, nevienam.