barvins (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barvins) rakstīja, |
Re: definīcijas
Nu jā, protams.
Bet ja salīdzinām valsti ar reliģiju - teiksim, ir katoļi, kas tic dievam, un viņiem ir baznīcas organizācija ar pāvestu, kardināliem, bīskapiem, mācītājiem, un fiziska infrastruktūra, ķipa, baznīcas dažādās vietās. Nav obligāti jātic dievam, lai ticētu baznīcas organizācijas eksistencei, jo baznīcas un mācītājus, atšķirībā no dieva, var savām acīm apskatīt. Nav arī obligāti jātic dievam, lai izmantotu baznīcas infrastruktūru savām vajadzībām, I mean, neticīgie mēdz izmantot baznīcas kā vietu, kur svinēt kāzās, rīkot koncertus, vai vienkārši kā tūrisma apskates objektus, un mācītājus var izmantot apmēram tāpat kā jebkuru citu "celebrity" - var izklaidēties skatoties, kā viņi jocīgi izturas un izrunājas.
Ja tagad mēģinātu valsti salīdzināt ar organizētu reliģijai, tad sanāktu, ka pāvesti un kardināli būtu prezidenti, ministri un deputāti. Mācītāji būtu VID ierēdņi, infrastruktūra būtu, teiksim, ceļi, bibliotēkas, skolas, utt. Tobiš valstij kā organizācijai ir grūti neticēt, jo to var pats savām acīm apskatīt. Man nav ne jausmas, kas valstij varētu būt dieva vietā. Moš kaut kāds Ļeņins, nez. Bet, lai kas tas arī būtu, tas netraucē valstsneticīgajiem izmantot valsts organizāciju un infrastruktūru savām vajadzībām. I mean, valsts jau būtībā nepieprasa, lai tu kaut kam obligāti ticētu, lai būtu šīs organizācijas sastāvdaļa - tā tikai prasa ievērot kaut kādus noteikumus, un nemēģināt aktīvi darboties citu valstu interesēs:
http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalp
Tobiš, kad tu runā par ticību valstij, es to saprotu (līdzībā ar reliģiju) kā ticību baznīcas eksistencei, nevis kā ticību dieva eksistencei. Jo es īsti nevaru iebraukt, kas tad tai valstij ir dieva vietā, tāpēc saprotu valsti kā organizāciju, nevis kā mistisku ideju. Ja atgriežamies atpakaļ pie taviem vārdiem, ka valsts neeksistē, un pieņemam, ka tu to domāji apmēram tādā izpratnē, kā "dievs neeksistē", tad, dooh, nu ja, protams. I mean, ticība kaut kādai mistiskai idejai nav obligāts valsts pastāvēšanas pamatnoteikums (izņemot teokrātijas, ķipa dullo musulmaņu kalifātus, kur valts un baznīca nav nodalīta atsevišķi, un karalis vienlaikus ir arī reliģiskais līderis).
Nu jā, protams.
Bet ja salīdzinām valsti ar reliģiju - teiksim, ir katoļi, kas tic dievam, un viņiem ir baznīcas organizācija ar pāvestu, kardināliem, bīskapiem, mācītājiem, un fiziska infrastruktūra, ķipa, baznīcas dažādās vietās. Nav obligāti jātic dievam, lai ticētu baznīcas organizācijas eksistencei, jo baznīcas un mācītājus, atšķirībā no dieva, var savām acīm apskatīt. Nav arī obligāti jātic dievam, lai izmantotu baznīcas infrastruktūru savām vajadzībām, I mean, neticīgie mēdz izmantot baznīcas kā vietu, kur svinēt kāzās, rīkot koncertus, vai vienkārši kā tūrisma apskates objektus, un mācītājus var izmantot apmēram tāpat kā jebkuru citu "celebrity" - var izklaidēties skatoties, kā viņi jocīgi izturas un izrunājas.
Ja tagad mēģinātu valsti salīdzināt ar organizētu reliģijai, tad sanāktu, ka pāvesti un kardināli būtu prezidenti, ministri un deputāti. Mācītāji būtu VID ierēdņi, infrastruktūra būtu, teiksim, ceļi, bibliotēkas, skolas, utt. Tobiš valstij kā organizācijai ir grūti neticēt, jo to var pats savām acīm apskatīt. Man nav ne jausmas, kas valstij varētu būt dieva vietā. Moš kaut kāds Ļeņins, nez. Bet, lai kas tas arī būtu, tas netraucē valstsneticīgajiem izmantot valsts organizāciju un infrastruktūru savām vajadzībām. I mean, valsts jau būtībā nepieprasa, lai tu kaut kam obligāti ticētu, lai būtu šīs organizācijas sastāvdaļa - tā tikai prasa ievērot kaut kādus noteikumus, un nemēģināt aktīvi darboties citu valstu interesēs:
http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalp
Tobiš, kad tu runā par ticību valstij, es to saprotu (līdzībā ar reliģiju) kā ticību baznīcas eksistencei, nevis kā ticību dieva eksistencei. Jo es īsti nevaru iebraukt, kas tad tai valstij ir dieva vietā, tāpēc saprotu valsti kā organizāciju, nevis kā mistisku ideju. Ja atgriežamies atpakaļ pie taviem vārdiem, ka valsts neeksistē, un pieņemam, ka tu to domāji apmēram tādā izpratnē, kā "dievs neeksistē", tad, dooh, nu ja, protams. I mean, ticība kaut kādai mistiskai idejai nav obligāts valsts pastāvēšanas pamatnoteikums (izņemot teokrātijas, ķipa dullo musulmaņu kalifātus, kur valts un baznīca nav nodalīta atsevišķi, un karalis vienlaikus ir arī reliģiskais līderis).
Nopūsties:
