Neesmu pārliecināts, vai ticība ir īstā vai vienīgā problēma. Nu, iedomājies, tu tur esi tajā Irākā, un ISIS kareivji tev saka - pakļaujies vai nošaus. Un tu netici viņu varai, tev nevienā acī neliekas, ka viņi drīkst kādu nošaut, bet tu pakļaujies, jo savādāk tevi nošaus.

Es neesmu arī pamanījis, ka Kalvīši vai Bērziņi gaidītu un pieprasītu, lai tu izjūti viņu priekšā bijību un pienākumu. Mācītāji tā dara. Policisti tā dara. Tiesneši tā dara. Karaļi tā dara. Bet Kalvīši un Bērziņi - tie, kas ir ievēlēti uz laiku - izturas savādāk, ķipa "mēs pieņēmām šito debīlo likumu, un tu tur neko nevari izdarīt, losi, ha, ha, ha". Vai arī šauda aciņas un izlokās no jautājumiem. Tas nav "pielūdz mani" pārākums, tas ir "paši vainīgi, ka devāt man varu" pārākums, ko viņi izrāda.