"Sāksim ar to, ka tu neapskati vienīgo/galveno problēmu: "valsts" ir privāts uzņēmums ar absolūtām "tiesībām". Nevienam citam netiek piedēvētas tiesības darīt citiem pāri. Noņemam "valsts" vardarbības monopolu, un bilde izmainītos neticami lielā mērā"

Es nedomāju, ka valsts ir problēma, ko var atrisināt. Noņemam valsts monopolu darīt citiem pāri - dabūjam vietā 10 reketieru bandas, kas dara citiem pāri - nekas jau nav mainījies. Skat, ISIS tikko noņēma pusei Irākas monopolu darīt citiem pāri, un pasludināja tur savu kalifātu, ar savām tiesībām darīt citiem pāri. Tobiš, problēma jau nav valstī, problēma ir cilvēkos, kas ir gan pietiekami sociāli, gan pietiekami agresīvi, gan pietiekami pārtikuši (ir manta, ko dalīt), lai veidotu valstis pie pirmās izdevības.

Pieņemsism, ka mēs gribam atbrīvoties no cilvēkiem, kas grib darīt pāri citiem cilvēkiem, lai kāds no šiem pāridarītājiem apspiežot citus nekļūst tik varens, ka nodibina valsti.
Variants 1: nocērtam galvas visiem, cilvēkiem, kas grib citiem darīt pāri. Iegūstam totalitāru režīmu, kurā dažiem ir tiesības nocirst galvas citiem, ja tie izrāda kaut mazāko agresiju, bet lielais vairums raustās kaut ko sliktu par jauno varu pateikt. Esam radījuši jaunu valsti.
Variants 2: nocērtam galvas pilnīgi visiem, jo pilnīgi visiem kaut kad ir bijusi vēlme darīt kādam pāri, un parādi tu man kādu bērnu, kad mātei pupā nav iekodis vai nav parāvis kādu citu aiz matiem. No valstīm šādi var atbrīvoties, bet nu biku tā kā overkill.
Variants 3: Izgudrojam mind-control tehnoloģiju, kas atbrīvo cilvēkus no agresijas. Aizmirstam to piemērot paši sev un kļūstam par jaunajiem supervaldniekiem. Vai arī, piemērojam to pilnīgi visiem, un drīz vien nomirstam badā, jo negribam, lai miežiem sāp, kad viņus pļauj.

Vai arī veidojam sabiedrību, kurā ir vieta arī agresīvajiem pāridarītājiem, bet mēģinām viņus ierobežot un novirzīt to agresiju tādā virzienā, lai pārējiem no tā arī būtu kāds labums. (Tobiš, slavenā mazākā ļaunuma teorija.)


""Valsts" nav kaut kāds maģiskais supervaronis. Tie ir tādi paši cilvēki - tikai bez motivācijas kaut ko uzlabot (free money everywhere!)"

Tas nav tik vienkārši - valstisti baidās padirst "free money", so, valsts galvenie vadītāji baidās no revolūcijas, un valstīs, kurās ir vēlēšanas, tie baidās arī no tām, attiecīgi, viņiem ir motivācija vismaz izskatīties, ka viņi kaut ko uzlabo. Ierindas skolotājam, attiecīgi, ir motivācija izskatīties, ka arī viņš kaut ko uzlabo, savādāk deputāti un ministri atņems viņam "free money", un iedos to kādam policistam vai ugunsdzēsējam, kas konkrētajā brīdī ļauj ministram izskatīties labāk.

"Privātā sektora risinājumi ir tehniski jautājumi, un tādus cilvēki visos laikos ir spējuši atrisināt satriecoši spīdoši."
Nu, ugunsgrēku problēma tika atrisināta brīvprātīgu ugunsgrēka apdrošināšanu (konkrētas mājas dzēšanas pakalpojumam) aizstājot ar obligātu nodokli, attiecīgi sāka dzēst visus ugunsgrēkus, un vairs nebija gadījumu, kad puspilsēta nodega, ja kāds negribēja maksāt. Bet, šaubos, vai tas ir tas ģeniālais risinājums, ko gribēji dzirdēt.


""Valsts" darbojas pret izaugsmi un attīstību "
Ļoti, ļoti plašs un sarežģīts jautājums, bet jā, valsts pārsvarā ir konservatīvs, stabilizējošs spēks, pretstatā uz attīstību un izmaiņām tendētiem uzņēmējiem, izgudrotājiem vai māksliniekiem. Tas, vai tas ir labi vai slikti, baigi atkarīgs no konkrētās situācijas. I mean, piebremzēt kādu ekonomikas burbuli - nav gluži slikti; gadiem ilgi nespēt izstrādāt sakarīgu interneta likumdošanu - nu tizli.

Par savas izaugsmes postīšanu vari vainot savus vecākus. Nav jau tā, ka viņi vispār nevarēja izvēlēties, kādā skolā tevi sūtīt, vai arī paši mācīt tev, kā ir pareizi pretstatā skolas meliem. (Bet nu jā, mani bērni iet privātskolā tieši tāpēc, ka valsts skolas pārsvarā ir ļoti sūdīgas.)