P.S. Šī ir orģinālā dziesmiņa.

Minna
Sēdēju virtuvē kopā ar Minnu,
Taukaini vaigi bij tai.
Ēda ar baudu tā speķainu putru,
Karote gruntīga tai.
Saņēmu dūšu un kratīju sirdi,
Teicu, ka mīlēju to,
Bet Minnai pašvaki, liekas, ar dzirdi,
Gremoja tālāk tā putru speķainu.

Piedz.
Ai, sirdspuķīt, Minna, jel apžēlojies,
Tu redzi - es tevī baigi iemīlējies.
O, o, o, ou -
Es nevaru saprast, ak vai, manu dien!
Ka speķainā putra tevi interesē vien.

Iegrimu domās un sajutu Minnu,
Tā manī iegrābusies.
Ripojam lejā caur krūmiem pa noru
Projām uz upmalu mēs.
Tikām zem laivas un bučoju Minnu,
Jutos tik laimīgs nu es.
Tad pēkšņi uztrūkos, redzēju Minnu,
Pie galda sēd viņa, ēd putru speķainu.