Polija:
Krasts paies pretim jūrai,krasts,kurš patiesībā jau ir zem jūras. Un jūra nevarētu būt bez šīs zemes,bet tai pat laikā tā zemi apskauj visapkārt. Krasts paies pretim bangojošai jūrai,zinot,ka jūra ietiepībā nepiekāpsies,zinot,ka jūra jau bez zemes nemaz nevar. Un jūras tilpums tikšanās brīdī nemainās un zeme drūp,bet nepazūd,tā tikai sīkos graudos izšķīst jūrā un nokļūst dzelmē,un aplūko pati savus vēl neatklātus reljefus. Planēta ir patiesa mīlestība,tā rada,tā veido,tā dzemdē mūs,kas spējīgi mīlēt un mīlēties JŪRAS KRASTĀ,KRASTA JŪRĀ.