Jā, varbūt Pāvils par to arī runā, intuitīvi nojaušot, varbūt viņpus spoguļa ir pilnīgs Nekas (no kurienes arī tā pilnā, neatšķaidītā atziņa) , kas būtu reāls glābiņš un atvieglojums, pārāk neticams glābiņš un reālā pestīšana, diemžēl, man tas izklausās pārāk skaisti, lai tas būtu pa īstam, pārāk tīri.

Bet, re, cik gan īsti zema tā realitāte ir, ja redzam visu, ko cilvēki tās vārdā ir sadarījuši. Atombumba un holokausts līdzās Baham, piramīdām un neticamām katedrālēm. Tas ir tikpat nefalsificējami, kā runāt par augsto realitāti, piemēram, mēs apšaubām cilvēka izziņas spēju, bet mēģinot noskaidrot, cik ļoti ticama vai apšaubāma tā ir, pat nonākot pie kaut kādiem secinājumiem, mēs tik un tā izmantojam to pašu izziņas spēku, ko esam apšaubījuši.