Jā, bet tādā gadījumā nesaprotu, kāpēc, lai tas viss būtu pretrunā kaut vai ar Jauno derību, Pāvils jau raksta, ka 'mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.', un ir t.s. apofātiskā jeb negatīvā teoloģija, kas atsakās teikt, kas Dievs ir, drīzāk viņi saka, kas Dievs nav, jo, sakot, kas/kāds Dievs ir, viņi pamatīgi spekulētu un apgrēkotos pret realitāti un labākajā Platona garā būtu diezgan pret papildus pasauļu un ilūziju, ēnu ražošanu, apofātiskās teoloģijas gars vairāk velk uz to 'viņpus cilvēka prāta (un valodas)' stāvokli, atstājot X tikai instinktīvā sajūtu, nojautu, trauslā absolūta, nezinu, garām paejošas sievietes smaida līmenī. Piemēram, Saule - kad cilvēce būs izmirusi, Saule būs pilnīga, tāda, kāda tā ir, bet vai var uzreiz noliegt, ka kaut kādi tiešie glimpses, vai vismaz skaidrības fragmenti ir pieejami arī šobrīd, prāta un valodas stāvoklī, skatoties 'caur spoguli', vai var noliegt, ka cilvēks savā pašreizējā condition nekādīgi nespēj paskatīties uz neapzagto lietu viņpus valodas un prāta filtriem.