Tad altruisms nav iespējams, jo, ja "visa būtiskā dzīves drāma reāli notiek tajā teritorijā, kura jau pilnībā pieder tev pašam", tad Gandijs, piemēram, nespēj empatizēt ar visiem pārējiem indiešiem. Vai Māte Terēze nodarboties ar labdarību. Vai sociālisti cīnīties par darbaļaužu tiesībām. Jo tas jau ir tas mīts, ka "šī teritorija pilnībā pieder man pašam" - man nekas nepieder; kas ir lielāks mīts - tas, ka man pieder, vai tas, ka nepieder?

Mistiskais ir nevis, kā pasaule ir, bet gan, ka pasaule ir.

Un, ja "kad reiz visi dzīves brīnumi ir atkosti, tad var izvērtēt, kuri ir cik svarīgi un kāda tad ir tā galējā tavas dzīves jēga (par neko citu tev nemaz nevar būt spriestspējas)." , tad kā var nosodīt tos, kas izejot cauri visai zinātnei, evidencēm, argumentiem, loģikai, utt, tik un tā izvēlās par labu ticībai, nezinu, Ganešam.