Jā, atzīstu, ka ticība ir tricky un pavisam nedroša. Tāpēc man pašam tā ir vēl izdomājama lieta - vai, ja kaut kādi sektanti, lai vai cik īpatnēji būtu viņu ticējumi, tik un tā dzīvo morāli/ētiski/blā un attiecīgi - labi, pareizi un laimīgi, nekaitējot citiem cilvēkiem, vai viņi tik un tā būtu pavisam nosodāmi.

Mīlestībā mēs jau arī paļaujamies uz to otru, pēc katras reizes, kad neesam viņu redzējuši, taču neprasām pierādījumus par to, ko un kā un ar ko, un cikos viņš kaut ko ir darījis.

Tāpat es arī labākajā gadījumā tiešām varu tikai ticēt, ka pagātne un manas atmiņas par to ir kaut kas reāls, bijis, vai vismaz tuvs tam, tāpat es arī labākajā gadījumā varu tikai ticēt, ka zibens ir tikai un vienīgi x un y daļiņu kauzālas iedarbības rezultātā radusies elektriskā izlāde debesīs, tāpat es arī varu vienīgi ticēt, ka kaut kad saņemšu pensiju, tāpat es arī varu vienīgi ticēt, ka otram cilvēkam tiešām ir kaut kāds mind, apziņa, utt - reālus pierādījumus tam es neredzu.