Izvēles ilūzija, iespējams, reizē ar patības izjūtu rada arī patības drāmu - apceres un iekšējo šaustīšanos par to kā man vajadzētu rīkoties, vai es rīkojos pareizi, varbūt vajadzēja darīt savādāk, vai - ak, dies', kādu kļūdu es pieļāvu, ja vien varētu visu sākt no sākuma...
Brīvās izvēles ilūzija nes sev līdzi arī atbildības nastu un vainas apziņu. Ar to nevēlos sacīt, ka norišu deterimistiska izpratne visu atrisinātu, bet tā varbūt dotu iespēju tik daudz neieslīgt apcerēs par to "kā būtu bijis" un tml.