Vārdi birst...
Vakars nolaižas pār mani
Pilns ar mīlestību
Svaigais gaiss aizsit elpu
Upe satiekas ar jūru
Esmu vidū, vidū kur apstājies laiks
To nofiksēt un paglabāt dziļi
Te straume nes mani projām
Te kaija kliedz
Te kuģis slīd
Te jūra runā
Runā ar mani, bet vai sadzirdēt māku
Sadzirdēt māku, tik saprast nemāku
Iedegas pilnmēness lampas
Un atkal aizraujas elpa
Es gaudoju, kā vietuļnieks vilks
Lai sadzird mani pasaule...