Es teicu gribošajai būtnei sevī:
Kas ir šī upe, ko tu gribi šķērsot?
Tur nav ceļotāju uz ūdens ceļa, un ceļa;
Vai tu redzi kādu ejam gar krastu, vai ligzdojam?
Tādas upes nemaz nav un nav laivas, un laivinieka,
Tāpat tauvas virves Nav un nav, kas to vilktu,
Nav zemes, debesis, nav laika, nav krasta, nav brasla.

Un nav ķermeņa un arī ne prāta ne!
Vai tici tu patiesi, ka atrast vietu
Var, kur dvēsele izslāpumu remdēs?
Lielā trūkumā tu neko neatradīsi!
Esi stiprs tad un ieej savā ķermenī;
Tur tev pieder pārdota vieta tavām kājām;
Padomā par to rūpīgi!
Nenoej no ceļa iepriekš!
Kabīrs saka: vienkārši aizsvied prom
Visas domas par neīstenām lietām,
Un stāvi cieši tanī, kas tu esi.