man viss tagad izklausaas ar atbalsiim, tik detalizeeti un siikumaini it kaa peedeejo reizi to dzirdu, varu klausiities kaut vai The Ark, kljuust skumji. ne jau muuzikaa tas... muuzika caur manu tagadeejo dziives uztveres filtru kljuust tik trausla un skumja. man saak likties, ka klausoties, no taas atvados. tik ljoti negribas, bailes nav nemaz, tikai negribas. nezinu, kas mani piespiez, varbuut es pati vai iedzimtaas shizofreeniskaas novirzes, bet ir sajuuta, ka driiz man vairs nebuus nekas reaals, un arii es citiem vairs nebuushu. viss ir aizmiglojies, neredzu vairs klaviatuuru. negribu mirt, varbuut tikai nabuut...nekad, bet lai manaa vietaa buutu kaads cits, noteikti labaaks.

tikko viss bija labi manaas iedomaas un tagad vairs nav pat tur.