pavasara tīrīšana un rīta teātris
Sestdiena. Gulēt iegāju trijos. Pamostos, kāds jau aizskrējis darīšanās. Po, gulšņāju un kaļu plānus šodienas pavasara tīŗīšanai. Noklaudz durvis un sākas vārdu birums,ka es vēļ guļu, ka sen jau pie darba bija jāķeras, brokastis jātaisa un vispār, ja lietotu rupjības-tu slinka govs, velc savu dirsu no gultas ārā un sāc darboties. Es vienaldzīgi nožāvājos, novelkos uz virtuvi uzpīpēt un ar žēlumu raugos, kā dažs labs merkaķa tempā kaut ko ņemas pa virtuvi. Nopipēju un tikpat mierīgā vienaldzībā apģērbjos un gludinos, fonā dzirdot, ka lielā steiga novedusi tikai pie kaut kā, kas pēc tam bijis jāslauka pa grīdu.Filozofēdama par dzīvi mierīgi gludinu sakrauto veļas kalnu un neliekos ne zinis. Viens labums šajā visā ir-jo vairāk saprotu, cik bezjēdzīga un dazkārt traumejoša var būt vienvirziena dzīšanās pēc kaut kā un velme koriģēt visu pasauli. Bet es tagad pārvēršu savu pasauli-beržu un pulēju, tīru un kārtoju, lai katrs mazākais stūrītis būtu tīrs. Vienīgais mīnuss-jūtos kā pec svaru zāles apmeklējuma, bet tas tikai dod lielāku gandarījumu un cerams šovakar tikšu kaut kur arī atpūsties. Nogulēt gultā pie filmas šodien negribas.