nevajag sačakarēt savu organismu. nav tā vērts!

ir, ir, ir! tas ir vērts, lai nomierinātu prātu. es nespēju vairāk uz sevi skatīties, un man vajag krasas izmaiņas.

nezinu gan, vai tā var nomierināt prātu. man ir draudzene, kurai tiešām ir anoreksija, kaut arī viņa pati to neatzīst. viņa naktīs nespēj gulēt, jo kauli spiežas ādā, viņai nepārtraukti salst un ķermeņa temperatūra pastāvīgi ir ap 35 grādiem.
neizklausās mierīgi nemaznemaz.

es vienkārši nekad nebūšu laimīga, lai arī kāda būtu situācija. bet nu šāda ir mana izvēlē. redzēsim, cik ilgi es spēšu to izturēt.

tā nav izvēle, tā ir slimība. tu nevari izvēlēties slimību.

visi man apkārt ievēro kaut kādas stulbas diētas un man uz to ir katru dienu jāskatās. un jāklausās, cik visiem iet brīnišķīgi jāvēro viņu ķermeņu pārmaiņas. bet es! es ievērošu visstulbāko no visām. neēšanu.

Very smart thing to do.
Vai šis ir skaisti?

Es zinu, ka tūlīt izklausīšos ļauna un riebīga... Bet fakts, ka tu kaut ko šādu (tas ir faktu, ko faktiski visi cilvēki cenšas slēpt) izvēlies publicēt publiskajā telpā, visticamāk nozīmē, ka tu to dari uzmanības (apmēram "Pažēlojiet mani!") dēļ.

Ja tu tiešām gribi notievēt/uzlabot sava ķermeņa izskatu, vienkārši izvēlies veselīgāku pārtiku un sporta zāli. Turklāt, problēma, manuprāt, ir nevis ķermenī, bet pašapziņā un tajā, kā tu pati redzi savu ķermeni. Man, piemēram, neliekas, ka tu esi cilvēks, kam būtu problēmas ar svaru.

/end rant

+1. nav pat īsti ko piebilst, viss jau tika pateikts.

protams, daudziem cilvēkiem ik pa laikam gribās, lai viņus pažēlo.

ok, pirmkārt, daudzas no tām bildēm ir piefotošopētas, lai atbaidītu cilvēkus.
otrkārt, jā, es atzīstu, es to daru arī ar "pažēlojiet mani" nodomu. bet īstenībā es gribēju redzēt, kas notiks, ja es to pateikšu skaļi un - tas, ka tas ir noticis skaļi, mani stiprāk arī motivēs to īstenot.

es jau ēdu veselīgi, tiešām ļoti. un kamēr laiks atļāva, es katru dienu braucu uz skolu un atpakaļ ar riteni - tas nozīmē, katru dienu intensīvi braucu divas stundas. problēma ir tajā, ka ēdu pārāk daudz, vairāk nekā agrāk. un tad tikai uzkāpju uz svariem, un pasaule izšķīst. man nepatīk diētas, kad tev visu dienu ir jādomā un jāuztraucas par to, ko tu drīksti un ko nē. tāpēc visvienkāršākais ir nedomāt par ēdienu vispār, vai vismaz minimāli. un man ir apnicis tas, ka ir tikai noteikta apģērba veidi, kurus vispār drīkstu nēsāt. un ko es gribēju pateikt? vairāk nevis to, ka mans turpmākais mērķis būs kļūt tādai, kā tajās bildēs, bet, ka es sākšu ēst mazāk. krasi mazāk. droši vien izvēlējos nepareizos vārdus, sakot, ka kļūšu anoreksiska, bet man ir tieksme iekrist galējībās. arī tāpēc, lai saprastu, vai esmu spējīga to pa īstam izdarīt.
un, treškārt, es vienkārši esmu nejēdzīgi atklāta.

Es nezinu, vai kaut kādu mistisku sevis (vai varbūt citu?) nostādītu "ideālu" dēļ ir vērts bojāt savu organismu un veselību uz nenoteiktu laiku.

Atkarībā no tava ķermeņa vielmaiņas, pat pāris dienas ar nepietiekamu barības vielu pieplūdumu var novest pie tā, ka organisms pats sāk noārdīt muskuļu šūnas, lai varētu nodrošināt smadzenes ar enerģiju.

Palēnināts sirds ritms, mūžīga salšana, dažādu vitamīnu un minerālvielu trūkums, sausa āda, pastiprināta matu izkrišana, biežas galvassāpes...

Padomā, vai tev tiešām to visu vajag, varbūt labāk sevi uzsēdināt uz pamatīgākas fiziskas slodzes. Ne vienmēr samazina svaru (muskuļi sver vairāk nekā tauki), bet pat pāris nedēļu līdz mēneša laikā var krietni uzlabot pašsajūtu un ķermeņa aprises.

stfu, ja viņa vēlēsies - neēdīs. ^^ Klab, kā publiskā telpa bez cenzūras pieļauj, ka tu raksti, ko vēlies. Galu galā, Sabīni piedraugojuši ESAT JŪS BRĪVPRĀTĪGI. ļoļ. Un te nu - kaut kāds "es vēlos, la visi mani žēlo".

Mind your own lives.

Oh noes, here comes the army.

Klab ir publiska telpa, yup, bet, ja vien ieraksta autors nav piegriezis iespēju atstāt komentārus, man ir tiesības izteikt savu viedokli uz velna paraušanu.

So don't try to "stfu" me, k?
Kopš kura laika mēģinājumi atrunāt kādu no pašiznīcinoša lēmuma pieņemšanas ir slikti?

(aa, starpcitu, pārāk liela atklātība šādos blogos, vai vispār, ar nav nekāda labā lieta. )

un es tevi uzmundrināšu - some people have it worse than you. ;)
nu protams, dari ko gribi, ēd-neēd, tā ir tava izvēle, man ir vienalga un man vienkārši šovakar nav ko darīt tāpēc vajag paspamot. cheers! ;D

sapratu uz ko bija attiecinām koments, ka citi ieveero diētas, jūtas brīnišķīgi utt., gribēju piebilst, ka tāda varbūt liekas redzamā daļa, vai passtāstīt otru pusi? tā nav brīnišķīga, bet to jau tu atklāji ar vārdiem, ka negribi neko tādu.

es redzu jēgu te rakstīt tikai ieteikumus, jo nekam citam nav jēgas, ja cilvēks ir izvirzījis mērķi. no pieredzes varu teikt, ka sākt ar neēšanu un tad pāriet uz diētām ir labs variants, jo sākumā pierod pie tā, ka tu nedabūn pietiekamu daudzumu ēdamā un kad esi pie tā pieradis, tad var domāt kā rīkoties bišk veselīgāk - lai tā sāktu domāt, man tas aizņēma 1,5 gadus. es negribētu, lai tu šo uztver kā biedēšanu utt, jo tā nav - es gribu lai tev izdodas ;) ar laiku tu sapratīsi, ko vari pavilkt, ko ne un kā tev ir vieglāk, ar to var samierināties. veiksmi :)