lai nu kāda, bet ļauna tu neesi un nekad neesi bijusi. un lai arī cik reizes tu to teiksi, es tam visam neticēšu. jo manās acīs tās visas ir muļķības.

tavas acis tādas gandrīz vienīgās

es zinu, ka visiem beerniem ir jaaciinaas vairaak vai mazaak par to, lai tiktu laisti uz visurieni un tas ir smagi.. es esmu jau paari tam, tachu pat nezinu, ko iisti teikt, jo shkjiet, ka tev ir stingraak nekaa man bija - lai arii man bija gruuti, jo vislaik arii ja saak laist, peec briitinja atkal viss saakas no jauna un taa daudzas reizes - bet gadu gaita, izaugsme.. ja izrunaashanaas neliidz, tad varbuut meegjini uzstaadiit kkaadas savas prasiibas - saakot ar siik siikaam detaljaam.. es nezinu - bet ceru, ka tev sanaaks

es - cilvēks gandrīz no malas - lasu un nevaru saprast - kā kaut kas tāds var nākt no tāda satriecoša cilvēka kā Tevis.
perfekta? kas tad ir perfekts? tas, ko sludina mēdiji vai es nez - kāds atsevišķs cilvēks, kas Tev ir svarīgs?
Kopš Tevi pazīstu, Tu esi bijis viens no tiem cilvēkiem, kuru es varētu ievietot ''anetes superīgo cilvēku top 20'', kaut gan Tevi tikpat kā nepazīstu. Es apbrīnoju netikai to, ko tu radi, bet Tevi pašu - tik ļoti skaista Tu esi. Es te nesako to tādēl, lai mierinātu vai žēlotu, man tas liekas tizli. Es Tevi nesaprotu!
Varētu tegad pateikt kaut ko gudru: ''kamēr pati sevi nemīlēsi, citi tevi arī nē'' , bet man šķiet, ka šis nebūtu pilnīgi Tavs gadījums.
kļūsit taču patmīlīgāka un egoistiskāka, ja uzskati sevi par ļaunu un nepatiesu, vēl jo lielāks potenciāls kļūt pat patmīlīgu maitu. Ceļā uz iedomīgās Paltformenes titulu, ganjau sapratīsi, par ko es runāju, to, cik īstenībā forša esi

paldies anet, paldies jums visām, bet - lieta jau tāda, ka problēma sakņojas manī. es neredzu to visu, ko redz citi. esmu akla.
vēl jo vairāk, es nevaru uzdrīkstēties par sevi domāt labāk, jo visapkārt ir tik daudz pierādījumu, ka es nerīkojos tā, kā vajadzētu.

tāpēc es saku - nemeklē sevī tās labās īpašības un nedomā par sevi ''labāk''. padomā par visām lietām, ko esi sadarījusi, kuras kādam nepatika [tādām jābūt, ja spēj sevi nosaukt par ļaunu] un pasmejies iekšēji par citiem. skan pilnīgi absurdi, bet tas palīdz novērtēt sevi. vismaz celt pašapziņu jau nu noteikti :D un kad tā ir pietiekami augsta, tad arī pārorientēties uz labajām lietām ir vieglāk, nekā mēģināt tagad sev iestāstīt: ''emsu skaista, esmu gusra, mīļa un jauka''

pieņem sevi tagad, kāda tu sev liecies, par ideālu, kādam jabūt: šausmīgai, ļaunai, nepatiesa... [labākās īpašības, lai mūsdienās izdzīvotu, kas īstenībā piemīt 95%, daži tikai par to nerunā un slēpj. nu nav vairs daudz to tikumisko meiteņu, kuras aprakstītas latviešu un citās literatūras grāmatās. sen jau vairs nav :) ]


Man gan ļaunums ar tevi neasociējas, bet ja tu tā saki...

tad uzticies cilveekiem un ieklausies vinju domaas par tevi.. taadaas lietaas cilveeki nemelo un mees tev visu sho sakot, nemelojas.. saac ticeet, un ar laiku tu taa domaasi

iemācīties ticēt... :S

taa ir sava veida paarliecinaashana.. taa jau mainaas domas par lietaam - paarliecinot sevi, tikai paarsvaraa jau tas notiek neapzinaati, bet to var iespaidot arii apzinaati