tāpēc es saku - nemeklē sevī tās labās īpašības un nedomā par sevi ''labāk''. padomā par visām lietām, ko esi sadarījusi, kuras kādam nepatika [tādām jābūt, ja spēj sevi nosaukt par ļaunu] un pasmejies iekšēji par citiem. skan pilnīgi absurdi, bet tas palīdz novērtēt sevi. vismaz celt pašapziņu jau nu noteikti :D un kad tā ir pietiekami augsta, tad arī pārorientēties uz labajām lietām ir vieglāk, nekā mēģināt tagad sev iestāstīt: ''emsu skaista, esmu gusra, mīļa un jauka''

pieņem sevi tagad, kāda tu sev liecies, par ideālu, kādam jabūt: šausmīgai, ļaunai, nepatiesa... [labākās īpašības, lai mūsdienās izdzīvotu, kas īstenībā piemīt 95%, daži tikai par to nerunā un slēpj. nu nav vairs daudz to tikumisko meiteņu, kuras aprakstītas latviešu un citās literatūras grāmatās. sen jau vairs nav :) ]


Man gan ļaunums ar tevi neasociējas, bet ja tu tā saki...

Garastāvoklis: sagrauts