ar lūpām tā maigi it kā tā būtu ziedoša trubiņa, kas iesākas mazliet zem nabas.. mvajāž vajāž. šeļebakšeļesik šeļebūm. mvajāž vajāž krēsla zili violeta glāsta mūs. vajāž vajāž cilvēki nav cilvēki cilvēki ir gari..ceļās pretīm debesīm arī. mvajāž vajāž. es vakar apsēdos centrā uz palodzes. uz ielas. pie pārtika sveikala. naktī. lija, es nekad nekad savā mūžā nebiju juties tik mierīgi un omulīgi