s
es kaut kur internetā lasīju, ka pilnmēness laikā zemapziņa ir tuvāk esības virspusei , iespējams tapēc šajā laikā tik ļoti no iekšpuses smeldz tā vēlme mīlēt un sniegt mīlestību, kas , kā man pēdējā laikā ļoti šķiet ir manas būtības viena no vislabākajāmā daļām, bet ego tai pašā laikā cīnās pretīm ar saviem argumentiem, pie tam enerģijas arī bieži vien ir par maz.. es tikai gribu pateikt, ka gribas ,lai šī upe plūst.. lai plūst... plūst... ///

+ man ir radusies zināma skaidrība,kapēc austrumos un ne tikai ir tik populāri kalpot Dievam caur kalpošanu tā skulptūrām, bildēm etc. protams, ka kalpotājā uztverē tās visdrīzākais ir kaut kas daudz vairāk par skulptūru vai attēlu :) bet doma tāda, ka tādam Dievam ir kalpot vieglāk kā mīlēt sev blakusešo dzīvo būtni / varbūt es maldos, bet man tas šķiet tik ticami. tas taču ir tik skaisti, ka vienmēr ir netālu esošais Dieva tēls, kuram dot kaut ko no sirds