esmu slima un mājās, tagad sarkanās reval hotel vilnas zeķēs sēžu pie datora. tas man atgādina kādu laiku pirms pāris gadiem, kad mēs sarakstijāmies :)
bet vispār enerģētiski jūtos iztukšota, zūd interese par praktisko dzīvi un airēšanos tajā virzienā. savā ziņā pat priecājos, ka esmu saslimusi, jo tā ir iespēja apstāties un ieraudzīt duļķūdeni, ko esmu sapērusi sev apkārt ar bieži vien pārspīlēto rosīšanos. redz, neko cauri nevar redzēt. nevar saskatīt to.. nu to svarīgo dzīves dzīsliņas sajūtu, kas visam liek tā skaisti mirdzēt un pulsēt, to sajūtu, kuru es saucu "ar burvi". tagad man ir brīvs brītiņš nosterilizēt, nokost, kā sacīt, visu lieko. nu gluži tāpat kā slimībā, dzerot zāles stipras, tiek nokostas visas liekās baktērijas. tīrība. vai arī, kad ir bezspēks un sāpīte, tad pēkšņi visas saražotās domas tik viegli atkrīt. atkal tāda veselīga sterilizācijas. tā es izdomāju.
jūtos svētīgi.