Daudz ūdeņi aiztecējuši kopš tās drūmās dienas, kad  dunduks  ieradās īstenot neiespējamu misiju - iemācīt man spēlēt zolīti (laikam zolīti). (precīzus laikus un datumus gan jau var noskaidrot, vēršoties pie idejas iniciatora pelēkās vielas). Misija netika paveikta, jo notekumus aizmirsu zibenīgi.

Viņš atstāja kārtis. Neaizmirsa, bet tiešām atstāja.  

Lūk, kādā tikpat draņķīgā dienā, sēžot ar savu gudrāko klienti, bungājot pa galdiņiem un siltu datoru klavierēm, izvilkām to skumjo kāršu kravu, lai pamodelētu politiku, koalīcijas, biznesus. Un spēlējoties uztapinājām absolūti nepolitisku projektu, kuru var īstenot pat sievietes :). Viegli, bet ar sievišķīgu vērienu.