|
[May. 10th, 2012|10:43 pm] |
Kas lika virs klavieres maniem stiegrainajiem pirkstiņiem sažņaugties vārā dūrītē b/d Pūcītes keisā? Izskatās, ka bērniem tiek sēta sajūta, ka drošība - tas ir ieroči. Es ticu, ka pastāv veselas paaudzes, kuras tiešām kaut kādu draudu gadījumā mūsu valstiņā ieraksies zemnīcās Latgales mūžamežos ar īstenu ticību, ka tas palīdzēs, bet īstās robežas, kas jāsargā, īstā cīņa, kas jāizcīna, sen jau nav šajā dimensijā. Bet infotelpā piemēram. Vot, domāt jāmāca. |
|
|
Comments: |
| From: | pzrk |
Date: | May 10th, 2012 - 11:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nenostājoties nevienā no pusēm, piebildīšu, ka manuprāt princips "drošība - tas ir ieroči" ir dominējis gadu simtiem, vai pat tūkstošiem. No tā grūti atteikties dažu gadu desmitu gaitā.
Parādnieks nav muļķis (ok, vismaz bridžu spēlē par mani stipri labāk). Bet reizēm viņu aktivitātes ir tādas, ka jādomā par to, ka vai nu ir galīgi muļķi vai vēl sliktāk, jo netiek padomāts pat pusgājienu uz priekšu. | |