| |
[Jan. 27th, 2012|10:12 pm] |
nu vo,
kad tu sēdi tāds darbā - viss kruts, parakruts
Pasaule ir izglābta, visi elementi ir drošībā, siltumā, pasargāti, mierīgi
Un saproti, ka nogurums ir tāds, ka nav spēka mājās braukt, kur nu vēl aiziet paēst brokastis/pusdienas/vakariņas
Kad ir tik vientuļi, ka gribas raudāt
un tad tu truli skaties uz skaipa sarakstā esošajiem zaļajiem bumbuļiem un jūti, ka ir tikai viens cilvēks pasaulē,turklāt zemeslodei otrā pusē, kurš sajā mirklī spētu atveldzēt tavu dvēseli
Un skaties zombēts ilgi, jo vienkārši nespēj un negribi vairs kustēties
Bet nezvanīsi, jo būs grūti kādam uz pleca čīkstēt. šķīdīs asaras
un tad Tu ieraugi, ka zvana tieši viņš
Tu nospied zaļo pogu, un saruna ir tieši tāda, kādai tai jābūt.
saulaina, dzidra, jautra. gudra. ir asaras, bet tās ir no smiekliem.
ir apsolījums vasarai, saulei, piedzīvojumiem. Draudzībai. Plašai, ietilpīgai.
tad pienāk tie mirkļi
kad tu apjaut, cik ļoti dzīve tevi mīl...
un tevi mīl ne tikai dzīve, bet mīl arī dzīvē... |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/164795/40354) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mufs |
|---|
| Date: | January 27th, 2012 - 10:18 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
skaisti :) | |
