|
[Jan. 25th, 2012|12:24 am] |
Hmmm, nez, kas manī ir mainījies pēdējā pus gada laikā - mana svētākā pārliecība, ka jebkas ir atrisināms sarunu ceļā, ir sašķobījusies. Nē, varbūt pat nav sašķobījusies, bet aizvien vairāk iesakņoju sevī pārliecību, ka ekstrēmas metodes ir vieglākas, efektīvākas un nav tur, ko ķēpāties. Un galvenais - tērēt laiku!!!
Hmmm, bet mans sapnis taču bija iemācīties tādu pārrunu līmeni, lai es varētu sarunu ceļā vismaz atbrīvot ķīlnieku ieņemtu lidmašīnu. Un, ja es sēdētu tajā lidmasīnā, man negribētos pretī nepacietīgu sarunu vedēju.
Bet tomēr - ar ieroci un labu vārdu būtu vieglāk strādāt kā ar labu vārdu vien. |
|
|
Comments: |
From: | unpy |
Date: | January 25th, 2012 - 01:00 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tas jau sen skaidrs, ka ķīlniekus visvieglāk atbrīvot, uzspridzinot lidmašīnu.
nuja!!! Bet es nesaprotu, kā es visu laiku esmu dzīvojusi ar pārliecību, ka ir iespējams tā klusi un mikroķirurģiski ar visu tikt galā.
| |