|
[Nov. 28th, 2011|10:37 pm] |
šodien man kāda kundzīte pasniedza kaut kādu pseidozinātnisku grāmatu par realitātes konstruēšanu. - vai jūs, lūdzu, varētu man uzkonstruēt realitāti, kur man nekas nesāpētu - ne gudrības zobs (cits), ne nogrieztie pirkstu gali, ne citas ķermeņa daļas? - es samērā īgni pajautāju - lūdzu - viņa atbildēja Un ziniet, pēc pusotras stundas, kad 21:30 beidzās sarunas par konkrēti par darba tēmu, es atvadījos no viņas, aizvēru biroja durvis un atjēdzos, ka man tiešām nekas vairs nesāp. |
|
|
Comments: |
From: | dunduks |
Date: | November 28th, 2011 - 10:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
koncentrēšana, domāšana par kaut ko citu mēdz aizdzīt sāpes. man klasiskie gadījumi ir zobu sāpes + šahs, kur paliek pāri tikai rezultāts.
ojāaaa, man parasti tā ir, bet šoreiz es mocīties sāku jau vakar vakarā
From: | dunduks |
Date: | November 28th, 2011 - 11:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man vismaz nebija svarīgi, cik ilgi ir sāpējis (es esmu tik slinks, ka labāk paciešos, nekā kaut kur eju un daru) :-)
| From: | san |
Date: | November 29th, 2011 - 01:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kabatas pārbaudīji, maks savā vietā?
ja :) Tā bija pavisam parasta darba tikšanās ar neparastu cilvēku | |