Par ticējumiem |
[Sep. 27th, 2011|09:29 am] |
šīrīta ielas bija pietiekoši tukšas nesteidzīgam ceļam uz darbu un paralēlai Cibas pārskatīšanai. Laikam tas nebija nejauši, ka pie biroja īsi pēc tautas ticējuma ieraksta izlasīšanas gandrīz ieskrēju krūtīs tās varonim. Mans smaids bija tik nepārprotams un tiešs, ka viņam nācās atbildēt uz to ar tādu "Labrīt" it kā mani pazītu. |
|
|
Comments: |
From: | |
Date: | September 27th, 2011 - 09:46 am |
---|
| | | (Link) |
|
skērī tomēr tādi brīži, kad kāds cilvēks skatās uz tevi ar nepārprotamu pazīšanu un smaidu, kamēr tu viņu redzi nepārprotami pirmo reizi.
Šķiet, tāpēc tauta izdomājusi kīpsmailu :)
From: | |
Date: | September 27th, 2011 - 10:06 am |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | str |
Date: | September 27th, 2011 - 09:56 am |
---|
| | | (Link) |
|
bet tagad tik nežāvājies!!!!
| From: | mako |
Date: | September 27th, 2011 - 10:03 am |
---|
| | | (Link) |
|
Cien. Varonis pa ielām sāks pārvietoties pārskrējieniem, citādi nāk te bariem Cibiņu un smaida, it kā visi jau zinātu...
un tālāk? nākamais posms būs tranšejas, lai slēptos no sejas un žokļu ķirurģijas centra pacientiem? | |