A tut i ja... - Hate

ĀRKĀRTĪGI skarbi vārdi, šitā pateikt rakstniekam - tas ir kā pliķis vaigā! Jebkurš autors klusībā, varbūt pat neapzināti cer, ka viņa rindas kādu aizskars. Un te - ass grābekļa cirtiens pa tikko apmākušos, bet gaišo pavasara sākuma debesi ieraudzījušo asniņu, cirtiens, kas izkurtējušo un vieglo sniega segu sajauc dīvainos salātos ar nule kā atkusušo piemājas dārziņa zemi. Cirtiens, no kura labāk nekļūst ne pērnajām lapām, kuras tas ir aicināts sadzīt pūlī, ne pašai cirtējai, kura jau ir ieraudzījusi jauku sniegpulkstenīšu pulciņu TUR - pretējā, gaišajā un grābekļa neskartajā grāvja pusē, met savu nešļavu zemē un savās jaunības gaitās neizjūt nekādu apgrūtinājumu no mazā metāla zoba uz pusēm cirstā asniņa pēdējām ciešanām.

(Reply) (Parent) (Thread)

sarežģīti, bet bezgala patiesi. kā pa galvu naglai. riktīgi.
salāti, grābeklis, sniegs, zoba uz pusēm ciešanām.

(Reply) (Parent)

mani neinteresē rindas iekš rimi.
ja mani neinteresētu viņa rakstniek izpausmes, es nelasītu un nekomentētu!
lūk tā

(Reply) (Parent) (Thread)

Ak tu skāde, laikam atkal nošāvu greizi!

(Reply) (Parent)