PiRX Citi grafomāni

Wednesday, December 8th, 2021

sirdnA [userpic]

Sestā no astoņām vaimanām ir par ceļošanu. Kaut kā nesaprotu to īsteno baudu pasākumā. OK, es arī ceļojis esmu tik daudz, cik zaļš aiz naga. Bet arī aiznaga zaļums dod kaut kādu perspektīvu un skatu uz dzīvi, kurš, imho, ir veselīgāks par sākuma līmeni.


Aukliņu mēs varam nomainīt, bet pie griestiem velkamais Sivēns ir viens un tas pats. Tā svaigā perspektīva un skats uz dzīvi noturas apmēram pusi dienas, pēc tam atgriežas vecā. Dodies, kur gribi, bet no sevis prom neaizdosies.

Cilvēki ir dažādi, un man apkārtējie mēdz būt vairāk vai mazāk aizrautīgi ceļotāji. Dažiem tas tiešām nāk par labu. Bet dažiem (un man to skaitā) tāda ceļošana liekas galīgi lieka.

OK, mudak, tu uzkāpi Vjetnamas afgāņu sopkā, apsveicu. Tagad tu esi mudaks, kurš uzkāpis Vjetnamas afgāņu sopkā. Bet atslēgas vārds ir mudaks, nevis sopka. Tev tā kāpšana neko nav nodarījusi, priekš kam bija kaut kur dzīties, izņemot to, ka kādas pāris nedēļas no tevis bija miers?

Lūk. Kamēr esmu tāds mudaks, sopka iztiks bez manis.

honeybee [userpic]

Verwoert's essay addresses Niccolo Antonio Colantonio and Lorenzo Monaco's fifteenth century painting, which depicts St Jerome extracting a thorn from the paw of a lion. Whilst most accounts of this story focus on St Jerome's gesture in removing the thorn, Verwoert has focused on the fact that St Jerome left the door of his study open and "dealt with what came in", as the central lesson to be considered (Verwoert 2009, 172).

Barbara Bolt. "Couch Grass: Ethics of the Rhizome." In: Cecilia Åsberg, Rosi Braidotti (eds) A Feminist Companion to the Posthumanities. Cham: Springer, pp. 67-80

Tuesday, December 7th, 2021

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija. [userpic] Prélude à l'après-midi d'un faune
(Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.)

Piektā stāva istabā nudien nav silti, bet tas tik ķermenim, jo manu mentālo sirdi silda Debisī skaņdarbs "Prélude à l'après-midi d'un faune" klavieru izpildījumā.

brookings [userpic] PPSD Protams

"Up to 300,000 people in the UK are facing heart-related illnesses due to

post-pandemic stress disorder (PPSD),

two London physicians have warned. This could result in a 4.5 per cent rise in cardiovascular cases nationally because of the effects of PPSD, with those aged between 30 to 45 most at-risk, they claim...

Meanwhile, Tahir Hussain, a senior vascular surgeon at Northwick Park Hospital in Harrow, said he has seen a significant rise in cases where he works. He said: “I’ve seen a big increase in thrombotic-related vascular conditions in my practice. Far younger patients are being admitted and requiring surgical and medical intervention than prior to the pandemic. I believe many of these cases are a direct result of the increased stress and anxiety levels caused from the effects of PPSD."

Ja nebūs vairs kontrolgrupa, tad varam norakstīt šo parādību uz visādiem ackronīmiem.

sirdnA [userpic]

Piektā no astoņām vaimanām ir tā, cik gauži man ir apnikušas lietas. Aukstums un karstums, gaisma un tumsa, pirmdiena un piektdiena, darbi un nedarbi, viss ir viens, apnicis un bezjēdzīgs. Un cik gauži pietrūkst spējas/prasmes sūtīt visus dirst.

Monday, December 6th, 2021

honeybee [userpic]

rubrikā #uzzinu_pēdējā
Marks Aurēlijs tak ir bijis viens bēdīgs un neirotisks susuriņš, vismaz spriežot pēc tiem tekstiem, ko viņš raksta pats sev, ieskaidrodams lietas, kuras acīmredzot nav uzreiz skaidras
Un, jāteic, es jūtu izteiktu gara radniecību šajā jomā

*aiziet samīļot savu dēmonu un darīt tā, lai manam dēmonam neviens nenodara pāri*

Chloroform Sauna [userpic]
(Chloroform Sauna)

labāk likt uz kaut kādu prognozējamu čempionātu, uz himkiem un ufu negatīvā nozīmē, nevis tur līdsu ar aston villu, sasodīto levanti un tādu pašu elči
alpu vijolītes uzvar boloņā, nopietni, fiorentina šobrīd ir viena no labākajām futbolu spēlējošām komandām eiropā šobrīd, taču viņi fantastiski pamanās visu padirst, kā uzminēt, kad viņiem šādas uzvaras pelnīti iekritīs

Sunday, December 5th, 2021

honeybee [userpic]

note to self: Laurie Anderson: O Superman ir totāla bournouta dziesma

Is anybody home?
Well, you don't know me, but I know you
And I've got a message to give to you
Here come the planes
So you better get ready
Ready to go
You can come as you are, but pay as you go
Pay as you go

honeybee [userpic]

Uzminiet, kurš nupat attapās, ka 17. decembrī jālasa diezgan sarežģīts referāts, kuram šobrīd ir pieejams tikai ļurcīgs abstrakts. (nav konference, bet būs publiski pieejams).

nēnu labi, ka es to aptvēru, izklaides pēc konspektējot rakstu, kuru plānoju tur izmantot, bet nu ejiet ka nost, man vajadzēja par to attapties rīt, nevis manā "es tagad ne par ko nestresošu" dienā :D

Chloroform Sauna [userpic]
(Chloroform Sauna)

sk. Karlsena-Nepo astoto partiju onlainā
dear god, kādu spoguli Jans ir uzkonstruējis!
kaut kādu mainfīldu vispār

Chloroform Sauna [userpic]
(Chloroform Sauna)

lūk, es tādu neatceros, kad viens čuvaks publicē manifestu, pats nobīstas mo saviem vārdiem, un manifestu likvidē, pēc tam atnāk otrs čuvaks, kas viņu mēģina aizsargāt (no kā?), pūdelis jāj uz ponija šovs

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija. [userpic]
(Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.)

Fantazēju par trenēšanos brazīliešu džiu džitsu.

Saturday, December 4th, 2021

brookings [userpic] ze future

After ditching the BMW, I kill time by entering, illicitly, into what seems to be an Italian deli. I am not checked as it is packed within and without and, without warning they strike up some surging burst of opera - you can hear the heartbeat - the common sanguine knowledge - as the melodies crash upon the window and mill about in passionate turbulence among hanging meats - the light in the store the kind of faded blue you see in old film.

Dead now, bled.

Didn’t have any credit in the palm, but I did have some Cash, which for a laugh I thought I would use to buy a ticket from a human woman working in the train station. No one can have done that all this century - they even look at me like I am a retard or a tourist as I approach their desk. I couldn’t care less - but she turns up her nose so much that a male colleague has to take over. ‘Cash’ she mutters as she retreats to the arrangement of sleek 4IR equipment, “and I’d like to know where you got it from?”

As though it were a virus I’d picked up.

“You don’t remember when we used to use it?” I say, flicking through the notes - almost antique now - and not worth much - this yellow 100-Yuro note barely holding enough water to take one of the veins into the Capital.

He deals with me okay even though I don’t even know where I want to go - but it is a dream, don’t you know.

End up in Fakenham - you can’t get there by train, so I had had to get a lift from a pagan who said he’d spent a week at the local school, which was according to the information he gives in an asthmatic wheeze, “a fucking mental institution.” He let me out in the car park opposite the fish and chip shop, which all those years ago I had stared at while my daughter had her first period and my mother contracted cancer. “And look at the state of the asphalt”, he spluttered. It’s like a still of a fucking storm at sea.” As if the material world is warping to accommodate our madness.

The cafes in the high street, which used to be normal, are now just for bums and the chronically ill. The toilets are beyond disgusting, and the conversations at the tables I pass are, I assume in my self-conscious way, being tilted at me like two bow fingers. I don’t have a pass anyway, so the loss of appetite is a relief.

I find them later - the ones I was looking for from the past. They are in the communal hall with old collective emotions surging through them, articulating the things we used to do in our youth - like a laugh, and a swig, and a fag, plunging baselines and riffs looping out of the current and cavorting round the bend - and ghostlike arms on drunken shoulders: just spirit. I try to divine for something, but the rods in my hands don’t move: just the room - it starts to swirl around me.

And even writing that has got me charged in the ether. Something that, I assume is not picked up in the register. Do they have the physics to understand it? Would it help if I had been impregnated with the sensor?

The future has the same amount of mystery. It conceals at the same rate it reveals as the skirt hunter 33 Grade FreeMason, Dave, told me between puffs of fag smoke on a Riga terrace.

So the next part I will keep to myself.

You join me now in the blue of the pre-dawn. The stars are a frozen frenzy and the boughs creak and stoop with white. In the hallway of a house that doesn’t belong to me the Neo-platonic busts are illuminated, and some stirring of Wagner’s prelude to the Ring is in the air. I enter a room and there is a human woman alluring in medical white. Some people called in my head with some technology you don’t have yet - a JG and KW. There is some joke I am not in on, but she - all curves and understanding - requires my presence on a massage bed. No way, darling, even though the Morning Stag is engorged: she was going to break my neck. Sex and convenience is always a trap. You can see why the Holy Men escaped to the desert. It is your soul they want, the sovereignty of your soul.

I never entered into an initiation ceremony. At least not knowingly.

“Lucky you got out,” says the Pagan as he wakes me with a kick outside the chippy. “Some cunt of a poet was trying to find truth by getting words to rhyme - and you, you had your hand up someone’s arse, while he had his up yours: both of you were singing from one of them two fecking scripts, like tweedledum and tweedledee. For a while anyway. There then followed - and this was in some tributary of information streams you don’t have yet - some discussion of the Words of Lawyers, or Liars, or Layers of Stones - the law was common anyway.”


He coughs, looks at his watch and suggests we leave before some crow alights looking to conjure up pleasures for some fizz, and my horse turns into a dog, and back into a horse and so on.

sirdnA [userpic]

Ceturtā no astoņām vaimanām būs priecīga, jo lielais darbs jau pusē.

Acīs iekrita pastmarka no visai savādas teritorijas - Freie Stadt Danzig. Abet protams, es atcerējos, bija tāda Danciga, iesprausta Polijai acī. Vai arī norauta no Vācijas, jo karot ir brīv tikai uzvarētājiem. Kas arī bija praktiski visas manas zināšanas par Dancigas brīvpilsētas spožumu un postu.

Aha, un uz tās pastmarkas bija tāds smalks zīmogs uzsists, raugi, jautrajos divdesmitajos tai apkaimē plauka tāda inflācija, ka nenopriecāties, to es arī atminējos. Markas nomināls bija 10 000 markas, mhm, bet progress bija paņēmis savu un uzsistais zīmogs vēstīja "3 millionen". Bija arī markas ar 10 un 100 millioneniem virsū, pa smalko.

Un tā es paliku, prātodams par Dancigas miestiņu un vai man patiktu dzīvot pasaulē, kur ļaudis nepagūst pietiekami ātri laizīt markas, lai tās nepaceltos cenā par dažiem tūkstošiem, kamēr jamie uzdzer ūdeni.

honeybee [userpic]

Es viļos tā, kā poētiski apraksta iemīlēšanos: gradually and then all at once (pēdējā laikā, šķiet, es viļos daudzkārt biežāk nekā iemīlos)

Bet vilšanās gan ir viena no tām sajūtām, kas ir daudz vairāk par mani nekā par jebko citu, mani un manām ilūzijām (gluži kā iemīlēšanās, piezīmēsim)

Un pēc tam, pār kāda laika, var pavisam mierīgi samelot, teikt, ka mēs taču varam palikt draugi, tā uzbūvējot vēl vienu, šoreiz gan izturīgāku, jo abpusēju ilūziju

Chloroform Sauna [userpic]
(Chloroform Sauna)

vēl saputrotāk uz mūzikas recenziju fona ir noskaidrot, kas ir MILF, un kas nav
un vai tas ir aizvainojoši sievietēm (laikam ir! neskatoties uz)

honeybee [userpic]

Ļoti raksturīgi šim gadam, *cenzēts* jeb kā sāksi, tā beigsi, acīmredzot, un tā turpināsim
(nepaņēmu akurāt pirmo rindu, bet raksturīgāko no visa teksta, bet toties paņēmu arī no slēptajiem ierakstiem)

1 Kā var zināt, ka tu sāc ierubīties teorijā (vai vismaz sāc tvert lauku):
2 Tehniski laikam es varu atļauties pāris dienas nestrādāt, ja galva sāp tā, ka faktiski nav iespējams pastrādāt.
3 izrādās, es reāli sarkstu (kaut kā biju nodzīvojusies līdz savam cienījamajam vecumam, domājot, ka ne pārāk)
4 - Ā, ja kas, mani pronouns ir she/her.
5 Šis bija pirmais aprīlis kopš pusaudža gadiem, kurā es ne reizi nenodomāju "April is the cruellest month, breeding / Lilacs out if the dead land"
6 Un vēl es pēdējā laikā reizēm daudz domāju par A.
7 Es esmu no tiem cilvēkiem, kas grib zināt, ja grāmatu autors ir krīps, homofobs, transfobs utt.;
8 "okkkkk es nekad nebiju redzējis tik daudz arsēna vienuviet, respect"
9 Es: - Oh :( Bet es atstāšu Reinim konfekti!
10 Atstāj mani šajā tumsā
11 Valsts policija jūtas aizskarta un aizvainota par to, ka tai traucē izmeklēt lietu, par kuru jau sākumā viss bija skaidrs.
12 "man nav ko teikt" nupat kā konstatēju, ka man ir pāri par 3000 vārdiem tajā referāta melnrakstā

Chloroform Sauna [userpic]
(Chloroform Sauna)

Долин говорит, что «Последняя дуэль» — самый реалистичный фильм в карьере постановщика, и сравнивает его с «Царством небесным» и «Робином Гудом» (их тоже снял режиссер). Скотт отвечает: «Пошел на ***, пошел на ***. Спасибо большое [за вопрос], но пошел на ***».

honeybee [userpic]

pirms pāris dienām tātad (pēc sajūtām nedēļa, reāli laikam vakar? aizvakar)
L.: - mammu, tev ir tādas dienas, kurās tu neko nedari?
es: - .... man ir tādas dienas, kurās es strādāju tikai četras stundas, vai tikai vieglus darbus?
L.: - bet ko tu dari, lai varētu tā dzīvot un būt normāla?
(ilga pauze)
- man šķiet, ka tu nekad neesi redzējusi mani normālu

Friday, December 3rd, 2021

honeybee [userpic]

Impostora sindroms ir tā kā bāzes līmenis, tas, ko mēs darām, ir "laikam labi notēlojām cilvēku, kam varētu būt impostora sindroms, kāds viltīgs aizsegs"