Citi grafomāni

(princese, bleģ)

Man ir apnikušas tās masveida referendumaģitācijas no sērijas „Esi patiess latvietis – nobalso pret krievu valodu”. Ciešami būtu, ja tie būtu tikai pliki izteicieni, bet, nē – tālāk parasti seko asarains tautudēla vai tautumeitas stāsts par to, ka „Maximā” pārdevēja ar viņu nerunā latviski, ka televīzijā Muhtars rej krieviski, ka visādi oligarhi no Jauna Viļņa piesārņo Jūrmalu, ka sētnieks no austrumu puses sāk tīrīt pagalmu un kā uz žoga ir rakstīts visiem zināma treju burtu kombinācija, nevis skaisti un latviski – dzimumloceklis.

Es pazīsti ļoti daudzus krievus, kuri referendumā taisījās iet balsot PRET. Bet, redzot šitādu virtuves nacionālisma uzplaukšanu, gribas sadalīties dauzās personībās un ievilkt resnu, kārtīgu plusiņu pie PAR.
Un kur ir lielāka problēma? Tajā, ka jebkuram latvietim bez jebkāda aicinājuma vajadzētu iet balsot PRET. Tam jautājumam pat nevajadzēja būt paceltam. Tas ir pašsaprotami. Tas pirmkārt.

Otrkārt – latviešiem nemaz nevajadzēja pieļaut parakstu vākšanu un referenduma ierosināšanu. Kur pretestība? Kur protesti? Visi protesti, ko esmu redzējusi, bija tvnet un delfi komentāros. Nevienu reālu rīcību neesmu pamanījusi. Un, ja ir pieļauts, kad līdz šādai situācijai ir novests, tad nav ko izmisīgi censties bļaut „ej taču balso pret, latvieti” – tas, man liekas, ir apkaunojoši.