Aizvakar novēroju, ka divu nedēļu laikā dienas gaismu nēesmu redzējis un nolēmu, ka jāiet ieraudzīt. Izgāju ārā uz ielas un bij pārsteidzoši mierīgs un saulains rīts. Saulīte spīd, cilvēki neskrien virsū kā satrakojušies buļļi. Tā pagāja pirmā pusminūte, tad man drausmīgi sāka sāpēt acis.
Kopš esmu sācis strādāt pa naktīm un gulēt pa dienām mana dzīve šķiet mierīgāka kā jebkad agrāk.