viņai bija paplašinātas acu zīlītes un histēriski dreboša balss, kad viņa man lika nākt lidzi man bija nepatīkami ar viņu iet uz turieni divatā baidījos kad vina saks kliegt, kritīs gar zemi, kersies ap kaju, rīkos nepatikamas scēnas, kas mani ne jau nu kad aizskar, drīzāk, varētu teikt, garlacigi
līdz pēdējam mirklim mēģināju dabūt līdz kadu no dzekiem, neizdevas. nekas cits neatlika. nē, viss bija kārtībā, tomēr kaut kā nepatīkami, nezinu, ko viņa domāja, es vispār nekad nesaprotu, kas viņai galvā. atklati runājot, tā līdz galam tas mani arī neinterese. liekas, tur ir tāds kā adiklis vrodji, kaut kas, kas izliekas svarigs un sarežģīts, bet īstenība nevajadzigs, un mēginājūmi to saprast uzdzen nogurdina, ja godigi, man vispār tam vairs nav speks, esmu diezgan noguris.