Paradokss
Orvela galvenā problēma bija patiesības meklējumi. Iesākumā būdams ļoti kreisi noskaņots, Spānijas pilsoņu karā karojot republikāņu pusē viņš saskārās ar sociālisma teorētiķu - marksistu praktisko darbību (labākajās staļinisma tradīcijās), kā rezultātā kļuva par izteikto antikomunistu, vienlaikus saglabājot ticību sociālisma ideāliem. Rezultātā viņu par savu pretinieku uzskatīja gan labējie gan kreisie. Bet tak tik vienkārši bija nedomāt un pieņemt vai nu labējo vai kreiso fanātiķu dogmas un kādas partijas priekšgalā (kur viņam ar savu aso prātu diez vai būtu īpašas problēmas nokļūt) apaudzēt pakaļu ar speķi. Nu vai viņš nebija galīgs muļķis?

Paradokss slēpjas apstāklī, ka mūsdienās ne viens vien pašpasludināts inteliģents Orvelu uztver tik nekritiski, ka visticamāk Orvels (kas savas dzīves laikā bija apveltīts ar ļoti kritisku prātu) to uzzinādams droši vien zārkā taisītu piruetes.