Rīta pamošanās.
Satrūkos, pielecu kājās un ieskatījos telefonā. Neviens nebija zvanījis, modinātāju es nebiju licis, un arī ja būtu, tad nedzirdētu.
Pamodos tik strauji, it kā būtu pienācis kāds un uzlicis roku uz pleca.
Sajūtas tagad ir citas. Plkst. 07:24 bija bail. Itin kā zinātu par kaut ko nenovēršamu.
Tagad gaidu transportu uz kārtējo mazo ceļojumu.

Vakar palasīju citu useru lapas, liekas, ka daudzi šeijienes rakstus uztver kā darbu vai īstu dzīvi. Nedaudz pārspīlējot attiecas pret citiem cibiņiem, veido pseido un varbūt, arī pavisam īstas draudzības, sēro par izdzēsušiem lietotājiem, veido aptaujas.
Vai tad pasaule jau nav aizgājusi bojā?
Nedaudz smieklu izraisīja jack, ar savu komentāru par "WeeeNu GrI3zzzzzZhanu".