pikku_myy (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} pikku_myy) rakstīja,@ 2016-05-03 22:46:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Singapura I: 27.-28.04.
Diena paiet paātrinatā skrējienā: no rīta, puspaēdusi brokastis, dodos uz centru. Iepriekseja vakara gribeju tikt pie priekšapmaksas kartes ar AUD - ta ir tada ka parasta norekinu karte, bet valutas konvertaciju veic pirms celojuma ar taja diena esoso likmi, tadejadi izvairoties no papildus maksas, ko tava banka var iekaset par konvertaciju vai naudas iznemsanu bankomata arvalstis. Kompanija, kura mēģināju darīt, iepriekseja vakara "uzkārās" sistēma - ne tikai vienā filiālē, bet viscaur valstī. Tad nu no rita sazvanu un noskaidroju ka kluda ir labota. Vel planoju iegādāties atmiņas karti fotoaparātam un papildināt kredītu telefonam, kurš nupat arī top priekšapmaksas, ka arī - saposties, sakārtot mantas, ko atstāju, un salikt somu tādā režīmā, ka varu to paķert un skriet ārā pa durvīm.
Būtībā, tā arī notiek - paspēju uz autobusu, kas ir nākamais pēc tā, ar kuru biju plānojusi izbraukt. Tomēr stacijā ierodos 5 min pirms vilciena. Pirmais posms paveikts.
(Tā var būt vien Lielbritānijā - mirkli pirms vilciens piestāj Mančesteras lidostā, pa dzelzceļa krāvuma malu aizļepato zaķītis.)
Lidostā iedzeru kafiju un izrunājos ar mammu, un pirms tam manu somu - pirmo reizi mūžā - pārbauda A-Z.
Ceļā uz Cīrihi apmēram 90% ceļotāju ir vīrieši. Ierodoties ir tāda sajūta, ka lidosta esmu vienīgā (bez apkopēja un pāris drošības darbiniekiem) un/vai apmaldījusies - klīstu pa gariem, tukšiem gaiteņiem ar miljons stikla durvīm. Visbeidzot izrādās, ka eju pareizajā virzienā, bet pa nepareizām durvīm... proti, lai nokļūtu no "B" vārtiem uz "C", jābrauc ar vilcienu! Ak, Šveice..!
Visai atri pec vartu atrasanas mūs "iešiverē" lidmašīnā. Te nu esmu - starp daudziem pasažieriem kaut kā pamanījusies tikt pie vietas, kura ir pie loga. Man iedod imigrācijas kartiņu, un secinu, ka nezinu draudziņa adresi. Ceru, ka Singapūrā pievienoties internetam būs vienkāršāk, un to noskaidrosu tur. Mums izdala ari ēdienkartes, un es nobīstos, ka jāēd gnocchi ar spinātiem, jo tā ir vienīgā veģ. izvēle --- tomēr pēc mirkļa tieku pie pasūtītās, veģ. orientālās, maltītes, un tā ir ļoti garda! Pētu filmas un ekrānu. Interesanta štelle ir TV/izklaides centra pults, jo tā pievienota vadam un ievietota rokas atzveltnī, un no otras puses ir telefons ar karšu lasītāju sānos. Patīkami, ka ekrānā var uzšķirt arī kameras un lidojuma informāciju: lidojam 10-11 km augstumā, >900 km/h, un mērojamais attālums nedaudz lielāks par 10 tūkstošiem km.
No rīta pamostos (bet brokastis nav) ,tad aizmiegu vēlreiz, skatoties "High Society" ar Greisu Kelliju. Pamostos, kad mums izdala siltus dvieļus, un skatos jauno Rokija filmu. Pārmijot pāris vārdu ar blakussēdētāju, kura lido uz Sidneju, izradas, ka viņa ir bijusi kruīzā pa Vidusjūru, un pazīst kādas 3 latviešu dāmas - 2 skolas biedrenes un kolēģi, kā arī viņas svaine ir no Zviedrijas, tā kā dāma zina, kur mana valsts atrodas.
*
Singapura palieku pie sava pazinas no Taekwondo kluba Jorka. Vins ari 2014. g. mani apciemojis Latvija. Mes satiekamies 18:00 - un pirmā pietura ir McDonald's, jo kolēģis ir izsalcis.
Ārā ejot, kā silta vanna apņem tveice, kas smaržo pēc sāls un dīvainiem augiem. Gar ceļa malām violeti krūmi un palmas. Uzreiz tiekam pie taksometra, un taja ir gandriz neciesami vēss. Noliekam manu somu pie vina majas, un asi uz centru - skatīt Gardens by the Bay, kas atgādina citu/citplanētiešu pasauli (kā Avatārā), tumsā spīdot zili sarkani. Driz sakam domat par vietu, kur ieturet maltiti, un kolegis vaica parka sargam. Kluda. Paiet, skiet, pusstunda, un sargs joprojam stāsta, kur visur var iet ["jus varat iet tur...un tad vel tur... paga, paga, tikko atcerejos, ka varat iet ari uz to vietu.."], un kur labāk ne, jo čūskas skries virsū, leks un kodīs kājā. Pedejo vins saka, līksmi šķielējot uz mani. Visa saruna norit kada krustpunkta starp anglu valodu, kiniesu mandarinu dialektu un vietejo dialektu, ta ka es pati saprotu kadus 15% ("jus varat iet tur" dalu).
Saja pasa vakara mēģinu sadraudzēties ar vardi, bet tā nav īpaši ieinteresēta. Galu gala, mes ilgi ejam uz vilcienu-un-ēst, nonākam pēc kādām 2h. Ēdiens ir ass, bet ēdams, un laima sula ar ledu tīkami veldzē (un kopa samaksaju tikai SGD$8.50).
Diena paiet paātrinatā skrējienā: no rīta, puspaēdusi brokastis, dodos uz centru. Iepriekseja vakara gribeju tikt pie priekšapmaksas kartes ar AUD - ta ir tada ka parasta norekinu karte, bet valutas konvertaciju veic pirms celojuma ar taja diena esoso likmi, tadejadi izvairoties no papildus maksas, ko tava banka var iekaset par konvertaciju vai naudas iznemsanu bankomata arvalstis. Kompanija, kura mēģināju darīt, iepriekseja vakara "uzkārās" sistēma - ne tikai vienā filiālē, bet viscaur valstī. Tad nu no rita sazvanu un noskaidroju ka kluda ir labota. Vel planoju iegādāties atmiņas karti fotoaparātam un papildināt kredītu telefonam, kurš nupat arī top priekšapmaksas, ka arī - saposties, sakārtot mantas, ko atstāju, un salikt somu tādā režīmā, ka varu to paķert un skriet ārā pa durvīm.
Būtībā, tā arī notiek - paspēju uz autobusu, kas ir nākamais pēc tā, ar kuru biju plānojusi izbraukt. Tomēr stacijā ierodos 5 min pirms vilciena. Pirmais posms paveikts.
(Tā var būt vien Lielbritānijā - mirkli pirms vilciens piestāj Mančesteras lidostā, pa dzelzceļa krāvuma malu aizļepato zaķītis.)
Lidostā iedzeru kafiju un izrunājos ar mammu, un pirms tam manu somu - pirmo reizi mūžā - pārbauda A-Z.
Ceļā uz Cīrihi apmēram 90% ceļotāju ir vīrieši. Ierodoties ir tāda sajūta, ka lidosta esmu vienīgā (bez apkopēja un pāris drošības darbiniekiem) un/vai apmaldījusies - klīstu pa gariem, tukšiem gaiteņiem ar miljons stikla durvīm. Visbeidzot izrādās, ka eju pareizajā virzienā, bet pa nepareizām durvīm... proti, lai nokļūtu no "B" vārtiem uz "C", jābrauc ar vilcienu! Ak, Šveice..!
Visai atri pec vartu atrasanas mūs "iešiverē" lidmašīnā. Te nu esmu - starp daudziem pasažieriem kaut kā pamanījusies tikt pie vietas, kura ir pie loga. Man iedod imigrācijas kartiņu, un secinu, ka nezinu draudziņa adresi. Ceru, ka Singapūrā pievienoties internetam būs vienkāršāk, un to noskaidrosu tur. Mums izdala ari ēdienkartes, un es nobīstos, ka jāēd gnocchi ar spinātiem, jo tā ir vienīgā veģ. izvēle --- tomēr pēc mirkļa tieku pie pasūtītās, veģ. orientālās, maltītes, un tā ir ļoti garda! Pētu filmas un ekrānu. Interesanta štelle ir TV/izklaides centra pults, jo tā pievienota vadam un ievietota rokas atzveltnī, un no otras puses ir telefons ar karšu lasītāju sānos. Patīkami, ka ekrānā var uzšķirt arī kameras un lidojuma informāciju: lidojam 10-11 km augstumā, >900 km/h, un mērojamais attālums nedaudz lielāks par 10 tūkstošiem km.
No rīta pamostos (bet brokastis nav) ,tad aizmiegu vēlreiz, skatoties "High Society" ar Greisu Kelliju. Pamostos, kad mums izdala siltus dvieļus, un skatos jauno Rokija filmu. Pārmijot pāris vārdu ar blakussēdētāju, kura lido uz Sidneju, izradas, ka viņa ir bijusi kruīzā pa Vidusjūru, un pazīst kādas 3 latviešu dāmas - 2 skolas biedrenes un kolēģi, kā arī viņas svaine ir no Zviedrijas, tā kā dāma zina, kur mana valsts atrodas.
*
Singapura palieku pie sava pazinas no Taekwondo kluba Jorka. Vins ari 2014. g. mani apciemojis Latvija. Mes satiekamies 18:00 - un pirmā pietura ir McDonald's, jo kolēģis ir izsalcis.
Ārā ejot, kā silta vanna apņem tveice, kas smaržo pēc sāls un dīvainiem augiem. Gar ceļa malām violeti krūmi un palmas. Uzreiz tiekam pie taksometra, un taja ir gandriz neciesami vēss. Noliekam manu somu pie vina majas, un asi uz centru - skatīt Gardens by the Bay, kas atgādina citu/citplanētiešu pasauli (kā Avatārā), tumsā spīdot zili sarkani. Driz sakam domat par vietu, kur ieturet maltiti, un kolegis vaica parka sargam. Kluda. Paiet, skiet, pusstunda, un sargs joprojam stāsta, kur visur var iet ["jus varat iet tur...un tad vel tur... paga, paga, tikko atcerejos, ka varat iet ari uz to vietu.."], un kur labāk ne, jo čūskas skries virsū, leks un kodīs kājā. Pedejo vins saka, līksmi šķielējot uz mani. Visa saruna norit kada krustpunkta starp anglu valodu, kiniesu mandarinu dialektu un vietejo dialektu, ta ka es pati saprotu kadus 15% ("jus varat iet tur" dalu).
Saja pasa vakara mēģinu sadraudzēties ar vardi, bet tā nav īpaši ieinteresēta. Galu gala, mes ilgi ejam uz vilcienu-un-ēst, nonākam pēc kādām 2h. Ēdiens ir ass, bet ēdams, un laima sula ar ledu tīkami veldzē (un kopa samaksaju tikai SGD$8.50).
Nopūsties:
