Ziemassvētki tālienē
Re, tā nu biju plānojusi ik pārdienas ierakstīt savus UK piedzīvojumus, bet to piedzīvojumu (vai arī piekusumu?) tik daudz, ka līdz rakstīšanai netiek. Tomēr domāju, ka mani pirmie Ziemassvētki prom no Latvijas mājām, ģimenes utt. ir pirms-gulētiešanas-ieraksta vērti.

Ir bijuši pussvinēti, pārsvinēti, dramatiski un pat ļoti skaisti Ziemassvētki, ir bijuši Saulgrieži - tomēr šķiet jocīgi, ka šie ir pirmie PROM. Vēl jocīgāk man visa decembra garumā ir bijis tikai tad, kad uz jautājumu par Ziemassvētku plāniem atbildu, ka tādu nav un ka nē, mājās nebraukšu, pretī saņemot līdzjūtības pilnu skatienu /nopūtu/garu "awww" dvesienu, turpretī man pašai nešķiet, ka kaut kas trūktu.

Labi, labi, plāni tomēr tika izkalti: Skype ar mammu un omu 24. decembra vakarā (kad mums pierasts svinēt) un pusdienvakariņas ar pāri (plus viena vecākiem), no kura īrēju dzīvestelpu 25. decembrī (kad viņiem pierasts svinēt).

Tad nu 24.12. pēc darba atskārtu, ka visi veikali nestrādās vismaz divi dienas, lecu uz jaunā velō un ripinājos iegādāties ēdienus mielastam. Tuvīnais ALDI jau rosīgi meta ārā visus - VISUS - dārzeņus un svaigos produktus cerībā, ka tā ātrāk beigsies darba laiks, tomēr paspēju vēl nomedīt 2 kg mandarīnu kasti. Kasti nācās pie velō bagāžnieka piestiprināt ar velō slēdzeni, lai varētu pārvest mājās (un lai nenozog). Atripinājusi gardumus un ērti iekārtojusi mandarīnu kasti pa rokai izsaucu virtuālajā klausulē Rīgu. Rīga (t.i., mamma un ōma) bija neparasti priecīgas un pļāpīgas. Oma: "Man ir sarkans deguns, jo mēs dzērām VĪNU!!! (..) Bet tas ir baznīcas vīns, to jau var!" (un sāk aizrautīgi smieties par šo veikli izdomāto aizbildinājumu). Vēlāk aizdedzināju (no plīts, ha!) savu ekōsveci ar ziediem un domāju, ka tā vai tā šie Ziemassvētki - bez ōpapa - būtu citādāki. Tukšāki. Ka tas, ka esam tālu, varbūt to sajūtu zināmā mērā izlīdzina. Ka ļoti jauki, ka tomēr varam katrā pasaules malā svinēt kopā, nemanāmi paejot veselai stundai.

Vakardienu savukārt ļoti labi apraksta "What did I get for Christmas? Fat. I got fat.".

Pēc fantastiska 11h miega lēnām kopā sākām gatavot gardumus, kamēr Čārlijas vīrs bija aizbraucis pēc saviem vecākiem. Pēc daždesmit minūtēm noskaidrojās, ka abi jau zina manu vārdu (te gribētos pieminēt, ka Sema tēvam ir neparasts vārds - Bairons), viņa māte man dod buču uz vaiga (!). Un, kā izrādās, viss sākas ar dāvanu izsaiņošanu, un arī mani Ziemassvētku vecītis (vai kāda Santa) nav aizmirsis.. kamēr es atskāršu, ka manas dāvanas un dāvanu iesaiņojums joprojām nav saticies. Pēc šī šausminošā konstatējuma pamanījos klusi aizlavīties no šī procesa un, domājams, uzstādīju saiņošanas rekordu, 5 min laikā sapakojot 2 saldas dāvaniņas spožā zelta papīrā ar zvaigznīšu u.c. uzlīmēm. Dāvanas, kuras viņi bija sagādājuši man, trāpīja desmitniekā: termokrūze, zeķučības (jo jaunpaņemtais suns manas zeķes sagrauza momentā), zemesriekstu sviests (jo pieminēju, ka pēdējā laikā garšo ar ātrumu 1 burciņa dienā) un Brazīlijas rieksti šokolādē (jo es neesot pagaršojusi šo "staple food"). Ļoti jauki, ka tādus sīkumus atceras.

Izēšanos sākām ar starteri, kas bija viņu gādāts kamambērs (vai pastēte) + manis gādāta dzērveņu mērce ar portvīnu un kanēli (veiksmīgs pirkums impulsa rezultātā) un svaigiem salātiem. Neatņemama tradīcija Ziemassvētkos ir t.s. "crackers" - konfektes veida iesaiņojumi, ko katrs rauj aiz sava gala (un tad sajūt vieglu petaržu smaržu), savukārt iekšā ir pauspapīra kronītis (kuru jāvelk, lai svētku sajūta ir klāt), kāds joks vai mīkla un mazs nieciņš - dāvaniņa vai, mūsu gadījumā, plastmasas mašīnītes ar Ziemassvētku vecīšiem, ar kurām rīkot sacensības. Tad - dzērieni un gaidījām, kamēr viņu pīle izcepsies, un runājām par suni/izklaidējāmies suni vērojot.

Un te izsalkušajiem tālāk nelasīt, jo uzskaitīšu visus fantastisko, ko ēdām:
-Cepti/vārīti kartupeļi
-Cepti kāļi, burkāni un pastinaki ar medu
-Blanšēti virziņkāposti
-Sviestā apcepti (pašaudzēti) Briseles kāposti ar sīpoliem
-Latvijas pelēkie zirņi ar karamelizētiem sīpoliem
-viņiem: pīle un cepetis, man: sēņu (chestunut+shiitake) mērce ar crème fraîche
-Jorkšīras pudiņš
-Laimas piparkūkas

Starpbrīdis: pastaiga ar suni.

Pēc pastaigas ar suni: silts, ļoti aromātisks Ziemassvētku pudiņš ar putukrējumu. Finālā vēl uzspēlējām britu ALIAS versiju, ar lielu jautrību noslēdzot vakaru (kur putni tika skaidroti kā "little flying animals" un Saule tika pie apzīmējuma "the shiny thing in the sky"). Kopumā - fantastiski, kā neplānoti tiku pie iespējas iepazīt vietējās tradīcijas autentiskā gaisotnē un lieliskā kompānijā.