Čukčas Briselē 12.02.
Jāsāk ar to, ka mūsu hosts domāja, ka rupjmaize satur kanēli. Vēl visi puikas, kas uzturējās viņu dzīvoklī, āra apavus (kedveidīgos), nenovilka. Vēl visur dzīvoklī ir smukas retrō bildītes... ar klāt piezīmētu alkohōlu :) Un nedaudz piesmēķēts. Nu un vēl citāda māksla, bet nu pamatīgākais jau ir tas stūrianais plānojums un skats uz jumtiem ar skurstenīšiem.
Tālāk.
No rīta, protams, pamodāmies, un duša šņāca uz manu kompanjōni (un vēl tur kaut ko mistisku darīja, īsāk sakot, kaut kāda neduša). Paēdām tumi ar šokolādi (nomnom) & 1,5 riekstiem (kas bija šokolādē). Tad pēc sejiņmazgāšanas apsēdāmies uz gultas un mums bija dialōgs:
-Nu. Hmm. Ejam.
-Ejam!
-Jā. Ejam.
Pēc kāda laika, bet ne tūlīt, jo pēdējā mirklī izdomājām uzvilkt afigennos svārciņus/šortiņus, arī aizgājām. Aizgājām pie bomžiem uz parku. Pirms tam parūpējāmies par to, lai hosts pamostas (jo pēc piektdienas ballītēm nav veselīgi gulēt ilgāk par 4h, jāaa!), parunājoties franciski kādu mirkli un mūs izlaiž ārā (pa atvērtām durvīm). Bomži bija tā neko (pēc tam satikām arī viņu draudziņus pilsētā, kam bija tādas smukas gultiņas-matracīši uz ietves, un kas tieši pret pēcpusdienu modās no nomiedzīša). Redzējām 1 smuku balodi un 1 pīli, un vairākas kaijas. Vispār, ļoti maz ūdenstilpju šeitan.

Pēc neilga mirkļa sapratām, ka centrs ir otrā virzienā. Caur ļoti mīlīgu tirdziņu tad arī turp devāmies, bieži ielūkojoties dažādos mazos veikaliņos, viens bija ārkārtīgi jauks: ar koka rotaļlietām, mazām leijerkastītēm u.tml. lietiņām - vesela bērnības un krāsu pasaule. Blakus tam, abi krāsainās ēkās (un ēkas te ir tādas šauras, ap 3 stāvu celtnes) dizaina priekšmetu bode, t.i. Pylones u.c. Un kur nu vēl visi šokolādes veikaliņi centrā!!! Mmmm.

Čau, Brisele!

Ieklīdām arī muzejā, kas, kā izrādījās, bija tieši tas, kuru gribējām apmeklēt, izņemot - modernās mākslas ekspozīcija bija slēgta uz ilgu laiku. Tad nu vienkārši tekalējāmies tālāk, mana komapnjōne atkal skraidīja pa baznīcai (šī indeve jau novērota agrāk). Es savukārt atklāju mežģīnes un uzliku aci uz saulessardziņu.

Un vēl atradām vafeles - lieliskas ar augļiem un putukrējumu (gofres de Bruxelles), kā arī lielisku bio ēdienu iekš EXKI. Pabrīnījāmies arī par pilsētas kontrastiem (ielas, kuras izskatās teju kriminogēnas un šādiem tādiem lūžņiem, blakus iepirkšanās ielām ar šikiem veikaliem) & to, ka pāris krūmus sauc par parkiem (tāpēc daudzus palaižam garām). Bet, atšķirībā no mūsu valsts, šeit arī šosejas atdalošajā joslā ir krūmi. Atpakaļ nākot bijam pazaudējušas ielu, kur mitinājāmies, tomēr atradām ekoveikaliņu, kur iegādājām lielisku sojas melleņu jogurtu. Tas arī tapa par nākamajām brokastīm. Vēl pirkumu somā mētājās beļģu rudzu maize - tās skābenums mums atgādināja ķieģelīti.