Dienas dullums sākās ar visa pārkārtošanu vs. personīgo datu pārnešanu uz portatīvo datoru, kas prasīja vairāk laika, nekā bija. Līdz ar to ir mazāk datu (bilžu, mūzikas un dokumentu), nekā vajadzētu un bija. Esiet laipni lūgti sūtīt klāt vēl :)
Nākamais etaps - braukšana ar lidostu, kas tomēr nenotika ar vaļā logu Janetas slēpju dēļ. Pie lidostas, kamēr mēģinājām tikt galā ar savām n somām (precīzs skaits - 6), man, gluži negaidot, no muguras kāds uzbruka virsū. Izrādās, pavadīt atbraucis arī Jānis ^.^
Tā nu pavadījāmies ar. Opaps vēlreiz nobrīdina nenosalt un nenokrist, jo svešā vietā nevar zināt, kur slīd.
*
Paceļamies starp Stratus un Altostratus mākoņiem. Un novērojam vēl fascinējošus veidus un liesmojošu, silti oranžu saulrietu reljefi lejamies pār sniegotiem kalniem un lidmašīnu. Trondheimā pār fjordu ir tāda kā neliela migla, kā pacēlušies mākonīši. "Tas - no lidmašīnām," man paskaidro. Un pēc brīža mēs laižamies pāri ūdenim, gar simtiem gaismu, kas izstieptas uz visām pusēm, jo satumst jau trijos, un piezemējamies uz skrejceļa mēles, kas uzbērta ūdenī. Sals kož cauri apģērbam, izejot ārā. Lidosta ir maza, bet mīlīga. Pēc brīža izdodas sagaidīt arī mūsu daudzās somas. "Vai jūs tiešām gribat vēl?" - angliski vaicā blakusstācošais kungs, kad mums jau ir 3 koferi, slēpes un mugursoma. Jā! Mēs vēlgaidām lielo mugursomu. Un tad varam ripināties uz 70 un 30 kronu vērtajiem autobusiem.
Liekas, ka pilsētā vēl ir Ziemassvētki. Izgaismots viss ar mazām lampiņām. Un ir pasakaini skaisti - šķiet, kā Somijā&Anglijā vienuviet. Pa ceļam tuneļi un pie klintīm vai kalniem piesalušas milzīgas lāstekas.
*
Atrodam atslēgas pie meksikānietes Pratimas & iekārtojos. Man ir mistisks dzīvokļa biedrs ar 5 komplektiem slēpju, kurš pats nav vēl bijis mājās. Pati esmu iekārtojusies, bet stāsts par studentu pilsētiņu - vēlāk. :)