Sweetdrop
Noticis daudz, un reizē: maz.

Saņēmu paciņu no mājām ar tēju, garšvielām, zābakiem un šprotēm, un biju tiiik laimīga par Latvijas garšām :) Vēl man bija nomaskētas alerģijas zāles, jo šeit (pat nezinu, kādiem vārdiem lai lamā) nez no kurienes kaut kas noticis ar acīm. Un tas ir diezgan letāli studentam... Pie ārsta iet nav jēgas, uz aptieku arī ne, un pa pastu īsti arī nevar nosūtīt, un te tu lēnām mirī nost. Kas, galu galā, vispār alerģija ir par zvēru?

Tad nu, lielā prieka pārņemta, uztaisīju sautējumu ar kāļiem, pacienāju kaimiņienes ar to, latviešu tēju & rupjmaizi ar šprotēm, un viņām garšoja ^.^ Veicinām komunikāciju (bet netīrie šķīvji paliek).
Šovakar savukārt mēs izcepām kūku un devāmies pie latviešiem uz zupu. Durvis mums par pārsteigumu atvēra pakistānis, izslavēts ar savu neiecietību pret sīkāko troksnīti, meitenēm, atkritumiem utt., ļoti smaidīgs, laipns un - klasiski - norvēģiski runājošs (kaut ko par "(..)skal dere in(..)?"). Huh? Kas notiek?!
Nu labi, mēs, kā jau laipnās laipnās kaimiņienes - kūka rokā, smaidām: noo, we are going up!

Šodien joprojām ir +1, viss kūst, bet ceļmalās ir samanāmas milzīgas lāstekas.

Savukārt trešdienu vakaros nu ir jauna un superīga lieta: Dance Cafe, kas gan atrodas tālu no mājām, bet ostas apkārtnē, kas sākumā atgādina tādus paplašinātus Spīķerus, ar fantastisku noskaņu & gaismām, daudz kafejnīcām, blakus ir arī veikali, tomēr pats pasākums ir blakus rūpnīcai: deju zāle, kurā vispirms mums ir nodarbība, pēc tam - socializēšanās daļa. Un kurš ir teicis, ka sporta dejas nav sociālas? Ir gan chacha rueda, gan dažādas standartdeju sociālās spēles & stuff. :) Uuun tīkama atmosfēra visu laiku. Runājam angliski & krieviski, un, kā izrādās, krieviski runājošie ir no Sibīrijas, Odesas, Ukrainas, un lielākoties studē ģeofiziku.

Un Latvijā pa šo laiku māmiņa tiek apsveikta Mātes dienā, kamēr svin savu dz.d. (jo norvēģiem ir mātes diena), un sagaida draudzenes Martiņu šodien ap pusdesmitiem. :)