Gulējām viens otram pretī,starpā bija piepildīts tukšums. Fonā skanēja flamenko,lai gan neskanēja pa īstam,tikai tā mazliet,mazs ķēriens aiz bārdas, sarunas,meičiņas. Pēcāk Zolā bija starp mums-ogļu melnums un vizmas lauzums kratīja mūs aiz neērtības tīstokļiem,tad nejaušs noslīdējiens gar kāju,maigs pieskāriens un pazudām. Neko vairāk arī negaidīju,jo smarža nebija tā-tā bija Pārāk.