Un tā viņš tur staigā ar savu ķerru(izskatās, ka sameistarota no bērnu ratiņiem) katru dienu gar manu logu uz miskastēm un pēc tam atpakaļ. Vāc pudeles un saplīsušus lietussargus, kā arī citus krāmus. Ja gados viena pati viņam ceļā, tad viņs vienmēr murmina man pakaļ"ocen krasivaja devuska". Bet vienmēr izskatās apmierināts. Reiz, kad iznesu miskastes, viņs teica, ka krāj naudu kādai tur operācijai. Maz gan ticams.
izskatās, ka Mī šodien nolēmis iedzert. ieskrēja uz īšu brīdi, pat īsti man acīs nerādījās un prom bija. Bet es pēc balss varu noteikt.