man ir crayzīgāk :D esmu precējusies - bet šķiramies. Tik nav naudas, lai doķus nokārtotu. Vīrene un vīratēvs asarās par mani - ka mani zaudē. Vīrs arī. Vietā izvēlējos savu "pirmo", kurš tomēr izrādās alkoholiķis(un zem alko viņam verās ciet, jo ir sēdējis cietumā), bet es viņu mīlu un skaidrā viņs ir kapitāls cilvēks. Un vispār mīlu jau no tiem laikiem, kad viņs bija pirmais. ar viņu vairāk asaru nekā saprātīgas dzīves, bet es ka idiote kaut ko mēģinu saglābt. Un nez kādā bezsakarā nevaru to visu sviestu izbeigt. Kaut gan gadi jau pietiekoši, lai saprastu, ka sūdi ar viņu vien būš